Gulbenē atklāta īpaša veļu klēts

Balta sēd veļu māte! “Mūsu senči ticēja, ka aizgājēji ir jāgodā, jo viņi turpina dzīvot viņsaulē,” stāsta Gulbenes novada kultūras centra novada kultūras centra projektu vadītāja kultūras jomā Līga Tērauda. Viņa ir iniciatore un idejas autore gaismas instalācijai “Veļu klēts”, ko ikviens līdz 10.novembrim var apskatīt Vecgulbenes muižas parkā Mīlas kalniņā. Gaismu spēli un veļu laika noskaņu var izjust no pulksten 17.00 līdz pulksten 21.00.

Veļu laikam veltīta instalācija – pirmo reizi

Šāda veļu laikam veltīta instalācija Gulbenē tapusi pirmo reizi un tās idejas autore un projekta kuratore ir Līga Tērauda, kura Gulbenē strādā vien no šī gada februāra. Viņa ir instalācijas autore un tās realizēšanā palīdzējuši viņas darba kolēģi, kā arī citi idejas atbalstītāji.

“Lai sagatavotu veļu mielasta galdu, mums palīdzēja amatnieks Vilis Birznieks, kurš izveidoja masīvu koka galdu. Gaismotājs Kaspars Zondaks veidoja īpašu gaismu spēli un māksliniece Evija Ločmele izveidoja betona bļodas. Betona bļodas ir manis izlolota ideja, jo zināju, ka tās atradīsies ārā un gribējās, lai tās ir masīvas,” stāsta L.Tērauda.

Instalācijas apgaismojums veido gaismas starus, kuri atgādina ēkas konstrukciju, līdz ar to sniedz sajūtu, ka cilvēks atrodas klētī.

“Šī instalācija sniedz iespēju godināt savus aizgājējus un mirušos tuviniekus. Mēs izlūdzamies viņiem spēku, auglību, ražību, pārticību, gudrību lēmumu pieņemšanā un visu to labāko,” uzsver L.Tērauda. Instalācijas autore norāda, ka veļu laiks izpaužas arī dabā un, kad braucam garām tumšiem laukiem, migla veido tēlu vālus. “Tas liek domāt par vēl kādas pasaules klātesamību,” teic L.Tērauda. Viņa uzsver, ka šīs instalācijas ideja sakrīt ar zīmīgu laiku – Gulbenes 800 gadu jubileju un viesošanās “Veļu klētī” ir iespēja godināt visus aizgājušos Gulbenes ļaudis.

Iespēja sastap veļus

Turpat blakus galdam var pasēdēt un padomāt, kā arī paklausīties īpašu tekstu, kuru ierunājusi L.Tērauda kopā ar kolēģiem no Gulbenes novada kultūras centra. Tās ir dažādas tautas dziesmas un veļu laika tradīcijas, ticējumi. Var dzirdēt arī dažādus atmiņu stāstus, kuri ierakstīti folkloras krājumos. Brīžiem skan arī mūzika, kura aiznes klausītājus pārdomu pasaulē.

“Mūsdienu cilvēkiem bieži vien trūkst laika un cilvēki nelasa par senču tradīcijām, bet te ir iespēja saklausīt informāciju par šo tēmu,” stāsta L.Tērauda.

Varbūt kādam izdosies pie galda vakara stundās sastapt arī kādu dzīvnieku vai putnu, taču no šādas tikšanās nav jābaidās. “Dvēsele atgriežas dažādi un dvēseles iemiesojas arī dzīvniekos. Tāpēc, ja redzam, ka dzīvnieks nāk mieloties no šī galda, var uzskatīt, ka šeit bijis klāt velis,” veļu tradīcijās dalās L.Tērauda.
L.Tērauda Latvijas Universitātē studē folkloristiku un jau vasarā viņa šajā jomā aizstāvēs savu maģistra darbu. Viņai folklora ir sirdij ļoti tuva un arī nākotnē gribētos Gulbenes novada iedzīvotājus un viesus iepazīstināt vairāk ar gadskārtu tradīcijām un bagāto folkloras mantojumu, kuru ne visi latvieši apzinās.

Mārtiņdienai veltīta izstāde

Arī Gulbenes novada kultūras centrā līdz 10.novembrim būs vērojama īpaša Mārtiņdienas izstāde, kurā redzami divi tēli maskās un TV ekrānā iespējams izlasīt vairākas Mārtiņdienas paražas un ticējumus.
“Veļu laiks beidzas un līdz ar Mārtiņdienu sākas maskošanās laiks, kurš turpinās līdz pat Meteņiem februāra sākumā. Ziema mūsu senčiem bija klusāks laiks un tika uzskatīts, ka viņsaule un šaisaule ir savā veidā atvērtas. Lai šo tumsu mēs baidītu projām, ir jāpārģērbjas dažādos tērpos. To nedarīja ikdienā, bet tieši svētkos. Maskojoties bija ieteicams slēpt arī seju un ģērbt apģērbu uz otru pusi. Tādā veidā mēs gluži vai ieejam savā zemapziņā un atbaidām tumsu,” skaidro L.Tērauda.

Viņa uzsver, ka maskošanās tradīcija ir izteikta ne tikai Latvijas folklorā, bet visā pasaulē. “Tie paši Halovīni Amerikā ienāca ar ķeltiem, kuri ieceļoja no Īrijas un tagad atceļoja atpakaļ pie mums,” stāsta L.Tērauda. Viņa, lai arī izprot bērnu un jauniešu vēlmi svinēt Halovīnus, mudina aplūkot arī latviešu folkloras tradīcijas un padarīt dzīvāku Mārtiņdienas tradīciju.