Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš bērnu robežšķērsošanai izvirzīti stingri noteikumi, tomēr daudziem vecākiem vēl nav skaidrs, kādi dokumenti vajadzīgi, lai bērns bez problēmām varētu doties pāri robežai.
Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš bērnu robežšķērsošanai izvirzīti stingri noteikumi, tomēr daudziem vecākiem vēl nav skaidrs, kādi dokumenti vajadzīgi, lai bērns bez problēmām varētu doties pāri robežai.
Visbiežāk ceļošanas prieks beidzas tādēļ, ka vecāki piemirsuši ceļojumu somā līdz ar pasi ielikt arī dzimšanas apliecību un vecāku notariāli apstiprinātu pilnvaru.
“Piemēram, dzimšanas apliecība ir vajadzīga, lai bērns uz robežas varētu pierādīt radniecību ar to vecāku, kurš uzrakstījis pilnvarojumu. Arī tad, ja ceļo ar vecākiem, ir vajadzīgs šāds radniecības pierādījums,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Zinaīda Borodkina.
Latvijā dzīvojošam bērnam, kam ir šīs valsts piederība, patstāvīgi šķērsojot tās robežu, ir jāuzrāda vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja piekrišanu devuši abi vecāki vai viens no viņiem. Ja piekrišanu devis aizbildnis, tad jābūt bāriņtiesas (pagasttiesas) izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildniecības nodibināšanu notariāli apliecinātai kopijai. Iepriekš minētie dokumenti vajadzīgi arī tad, ja bērns šķērso valsts robežu pilnvarotas personas pavadībā.
“Ja viens no bērna vecākiem ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, tad robežas šķērsošanai nepieciešama otra vecāka pie notāra apliecināta piekrišana. Piemēram, māte ir precējusies ar Krievijas pilsoni, tad bērnam, izceļojot kopā ar tēvu, kas ir citas valsts pilsonis, vajadzīga mātes notariāli apliecināta pilnvara, lai tādējādi aizstāvētu bērna tiesības.
Savukārt, ja Krievijas pilsonis šķērso robežu kopā ar bērnu, kas ir Latvijas pilsonis, tad bērnam ir vajadzīga vīza,” atgādina Z.Borodkina.
Vairāk dokumentu vajadzēs tad, ja bērna vecāks, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, viens realizē vecāku varu pār šo bērnu.
“Šādā gadījumā valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda kāds no minēto faktu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, otra vecāka miršanas apliecība, tiesas spriedums vai tā noraksts par vecāku varas atņemšanu otram vecākam, otra vecāka izsludināšanu par mirušu, atzīšanu par rīcībnespējīgu, dzimšanas apliecība, kurā nav ieraksta par tēvu vai dzimtsarakstu nodaļas izsniegta izziņa, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma,” stāsta Z.Borodkina.
Z.Borodkina domā, ka bērna ceļošanas dokumentu sagata-vošana prasa pārlieku daudz laika. Savukārt ceļošanas firmas “Impro” darbinieks Ivars Bērziņš uzskata, ka ceļošanai gan bērniem, gan pieaugušajiem kādreiz būtu jāpietiek ar identifikācijas karti, jo šobrīd daudzo dokumentu sagādāšana esot problemātiska gan vecākiem, gan ceļojuma konsultantiem.
Z.Borodkina atgādina, ka pirms došanās ceļojumā ārpus valsts robežām, jāpārliecinās, vai nav beidzies pases derīguma laiks, jo tikai ar notariāli apstiprinātu pilnvaru pāri robežai netikt.
“Ja ir nozaudēta pase, tā jākārto no jauna. Ja pase ir nozaudēta, bet mēneša laikā tā atrodas, par to nekavējoties ir jāziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgā rajona nodaļai, jo pretējā gadījumā zaudēto pasi uzskatīs par nederīgu,” brīdina Z.Borodkina. Ja personības dokuments nozaudēts ārvalstīs, tad jādodas uz Latvijas vēstniecību, kas atrodas konkrētajā valstī.
Viņa iesaka ievērot arī ārvalstīs noteikto uzturēšanās laiku, lai nesaņemtu izraidījumu, jo tas radīs problēmas uz vairākus gadus, piemēram, ja izceļots uz kādu no Šengenas līguma valstīm.
“Mums jāciena savas valsts noteikumi, piederība un godaprāts, jo tūristi ir tās valsts seja, kuru tie pārstāv,” saka Z.Borodkina.
