Ja patīkamākais no gadalaikiem ir pavasaris un ir vēlēšanās gadā to sagaidīt divas reizes, tad jādodas ceļojumā uz Parīzi martā.
Ja patīkamākais no gadalaikiem ir pavasaris un ir vēlēšanās gadā to sagaidīt divas reizes, tad jādodas ceļojumā uz Parīzi martā.
Tur atrodama atbilde, kāpēc Parīzē atgriežas vēl un vēl, kāpēc Parīzi dēvē par sapņu un iedvesmas pilsētu.
Daudzstāvu pilsēta
Ne katra pilsēta tā iedarbojas uz tās aplūkotāju kā Parīze. Iebraucot tajā caur “kosmosa laikmeta” arhitektūras rajonu La Dafense, kas sākts būvēt pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, iespējams izbaudīt nebijušas sajūtas – braucienu pa tuneli, strauju kalnupceļu, kur pretī viens pēc otra skrien stiklotie debesskrāpji, un nemanot jau esam nez kurā stāvā pie Lielās arkas, bet zem mums rit satiksme, un dzīvo cilvēki. Nav divu vienādu celtņu, brīnišķīga ir ēka – sašķeltais cilindrs.
Augstākie punkti
Eifeļtornis (319 metri) naktī ir kā izgaismots milzis. Tas paceļas pāri visai Parīzei, bet dienā nepieciešamas divas stundas, lai no tā noskatītos uz visu pilsētu. Cena – deviņi eiro. Otrs augstākais punkts Parīzē ir Svētās Sirds bazilika, kas atrodas Monmartra kalnā. Tā bijusi visas pasaules mākslinieku, mūziķu un filmu veidotāju Meka. Vēl šodien šaurajās ieliņās, krodziņos ir sajūta, ka skan Edītes Piafas balss. Latvijā nav līdzīgas pilsētas, kurā, raugoties no tās augstākās vietas, daļa tās guļ dziļā ieplakā. Tāds redzējums ir no Svētās Sirds bazilikas, kas celta, lai pasargātu Franciju no draudošā Prūsijas iebrukuma.
Parīzes Dievmātes katedrāle
Gluži kā mūsu Rīgai cauri tek Daugava, tā Parīzi dala Sēna ar salām, un viena no tām – Sitija – glabā slaveno Parīzes Dievmātes katedrāli. Neviena cita celtne nav tik cieši saistīta ar Parīzes vēsturi kā šis gotiskās arhitektūras meistardarbs (uzcelta ap 1330.gadu). Caur šo katedrāli izgājusi vesela plejāde slavenību, arī Napoleons I, kas sevi šeit kronē par Francijas imperatoru. Viņš tiecas padarīt Parīzi par skaistāko pilsētu pasaulē, papildinot to ar grandioziem pieminekļiem, bagātinot ar pasaules labākajiem mākslas darbiem. Lielākās mākslas kolekcijas atrodas Luvrā, Orsē muzejā, Pikaso muzejā un Pompidū centrā.
Pompidū centrs ir modernisma celtne, kas būvēta pēc principa – iekšas uz āru. Milzīgā stiklotā celtne pārsteidz ar to, ka visa komunikācija – trepes, lifti, kanalizācijas sistēma, elektriskie vadi – viss ir celtnes ārpusē, nekas nav apslēpts. Tas kontrastē ar Parīzes bagātības simbolu – opernamu un ievērojams ar to, ka ir visdažādāko arhitektūras stilu apvienojums – no baroka līdz klasicismam. Skaistumā ar to sacenšas vienīgi Parīzes mērija.
Iespaidīgs ir Panteons – Francijas prominento personu mirstīgo atlieku atdusas vieta – baznīca dieviem uz zemes. Tie ir Mirabo, Voltērs, Ruso, Viktors Igo, Emīls Zolā un citi. Cik viena tauta spēj dot pasaulslavenu cilvēku!
Ne mazāku iespaidu atstāj 196 metrus garā Invalīdu nama fasāde. To 1676.gadā cēlis Luijs XIV. Nolūks – dot pajumti kara veterāniem un reizē radīt pieminekli paša slavai. Piemineklis ir grandiozs, to papildina Doma baznīca ar apzeltītu kupolu – meistardarbs un viens no franču izcilākajiem 17.gadsimta arhitektūras paraugiem. Šodien Invalīdu namā ir armijas muzejs, kara veterānu patversme. Izveidots milzīgs Invalīdu parks, ko norobežo 17. un 18.gadsimta lielgabali.
Parīzes Disnejlenda lieliem un maziem
Parīzes Disnejlenda, kas izveidota pēc Kalifornijas Magic Kingdom parauga, izsmalcināto franču stilu nomaina ar īsteni amerikānisko. Par 29,50 eiro visas dienas garumā katrs pēc savas gaumes var izvēlēties atrakcijas, ko piedāvā piecas parka tēmas. Vienā no tām – Mainstrītā (ASV galvenā iela) – ir 19.gadsimta deviņdesmito gadu tvaika vilciens, kas ved apkārt parkam, pieturot Mežonīgajos Rietumos. Tur sākas viena no galvenajām Disnejlendas atrakcijām – brauciens gar piekrasti. Kalnraču vagonetes elpu aizraujošā ātrumā drāžas apkārt Lielā Pērkona kalnam, cauri akmeņainiem kanjoniem ar balojošu dzīvnieku kauliem un pamestām šahtām.
Vilciens pietur Fantāziju zemē, kur starp neskaitāmiem fantāziju lidojumiem atrodama Ērkšķrozītes pils – Volta Disneja emblēma. Tajā apvienots viduslaiku un tradicionālais franču pils stils. Ceturtā tēma parkā ir Piedzīvojumu zeme, kas saistīta ar Karību jūras pirātiem un Robinsonu māju 27 metrus augstajā gumijkokā. Vilciens piestāj arī Atklājumu zemē, kas sniedz ieskatu nākotnē. Te aplūkojami pēdējie tehnoloģijas brīnumi.
Pulksten 15.00 visi Disnejlendas apmeklētāji pulcējas parka centrā uz pasaku varoņu parādi. Viens pēc otra nāk Pīters Pens, Sniegbaltīte, Skaistule un Briesmonis, Alise, zilonēns Dambo, suns Pluto un citi.
Kāda simtā daļa Disnejlendas ir arī pie mums Latvijā – Ķirsona atpūtas kompleksā “Lido”. Šī simtā daļa mūsu mazajai valstij nav maz, jo arī franči pie savas Disnejlendas tikuši tikai 1992.gadā.
Trijās dienās Parīzi apgūt nav iespējams. Te runā gadsimti, māksla, jūtama ievērojamāko cilvēku klātbūtne. Tas viss liek šeit atgriezties vēl un vēl. Parīze un Disnejlenda, kas atrodas 36 kilometru attālumā, pierāda, ka arī īstenībā iespējams justies kā pasakā. Francijas galvaspilsētā ir viss – skaistums, kas mijas ar izbrīnu, sajūsma un skumjas par to, kad atkal varēs baudīt ko tādu.
