Rīga, 15.apr., LETA. Valdības komiteja šodien akceptēja likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” grozījumu projektu, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu.
Darbu pie minētā grozījumu projekta Iekšlietu ministrija (IeM) sāka jau pagājušā gada pavasarī, bet izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē tas tika iesniegts 14.jūnijā.
Likumprojekta virzība īpaši aktuāla kļuva pēc šā gada 16.marta notikumiem pie Brīvības pieminekļa, kur leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki devās nolikt ziedus, bet biedrības “Apvienība pret nacismu” aktīvisti tikmēr atskaņoja ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku krievu valodā. Abus pasākumus, kas faktiski notika vienā laikā un vietā, bija atļāvusi Rīgas pašvaldība.
Šā gada 11.februārī IeM sagatavotais likuma grozījumu projekts jau tika skatīts Ministru kabineta komitejā, kas, ņemot vērā Rīgas domes iepriekš izteiktos iebildumus, nolēma aicināt to nedēļas laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus likumprojekta pantu redakcijām, lai precizētu pulcēšanās formu definīcijas, kā arī regulējumu jautājumā par pašvaldību amatpersonu rīcību pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējuma gadījumā.
Saskaņā ar protokollēmumu šos priekšlikumus vajadzēja nosūtīt Tieslietu ministrijai un IeM viedokļu sniegšanai. Pēc tam priekšlikumi kopā ar viedokļiem bija jāiesniedz Valsts kancelejā, kura likumprojektu un Rīgas domes priekšlikumus sagatavotu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Tomēr pagājušajā nedēļā aģentūra LETA uzzināja, ka IeM ir izvērtējusi un noraidījusi Rīgas domes sagatavotos priekšlikumus, tāpēc likumprojekts šodien valdības komitejā tika skatīts tādā pašā redakcijā kā iepriekš.
Kā informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” grozījumu projekts paredz, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu, ja tā kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par to, ka pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus, ka pasākums neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus un ka pasākums neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.
Savukārt pavisam aizliegt pasākuma norisi pašvaldība būtu tiesīga, ja tiktu konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nevarēs novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus. Tādējādi, ņemot vērā arī līdzšinējo Latvijas tiesu praksi, lēmums par pasākuma norises aizliegšanu būs pats radikālākais pulcēšanās brīvības ierobežojums.
Vienlaikus plānots precizēt, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par apdraudējumiem, bet arī norāda, kā tos varētu novērst. Minētais pamatojams ar to, ka tiesa ir vairākkārtīgi atzinusi – pirms lēmuma pieņemšanas saistībā ar pieteikto pasākumu pašvaldībai, sadarbojoties ar policiju vai ar citām kompetentām valsts institūcijām, nepieciešams noskaidrot, vai valstij ir iespējams ar saprātīgiem un atbilstošiem līdzekļiem novērst attiecīgos apdraudējumus.
Papildus likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldība pārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus.
Lai minētie grozījumi likumā varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.
