Rīga, 19.apr., LETA. Patlaban Latvijā ir 52 studiju programmas, par kuru īstenošanu ir izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Kā norāda IZM, sākoties studiju virzienu akreditācijas procesam, studiju virzieni, kuros ietilpst konkrētas studiju programmas, būs pirmie, kuriem tiks veikta akreditācija.
Pēc studiju virziena akreditācijas ikviens konkrētajam studiju programmas virzienam atbilstošās studiju programmas beidzējs saņems valsts atzītu diplomu.
Ministrija arī norāda, ka nekur normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā pēc studiju beigām tiek izsniegts diploms. Diploma izsniegšana var aizkavēties arī citos gadījumos, piemēram, tehnisku problēmu dēļ, kuras iepriekš neviens nevar paredzēt.
Lai nodrošinātu studējošo iespējas saņemt kvalitatīvu augstāko izglītību un lai varētu uzsākt īstenot studiju programmu, augstskolai vai koledžai ir jāsaņem licence. Lai izsniegtu valsts atzītus diplomus, studiju programmai jābūt akreditētai, skaidro IZM.
Tikmēr Augstākās izglītības padome (AIP) vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām, piedāvājot uzņemties veikt augstskolās un koledžās īstenoto studiju virzienu akreditāciju, “lai atrisinātu draudīgo situāciju augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijā”.
Kā aģentūru LETA informēja AIP sekretariātā, šāds lēmums vienbalsīgi tika pieņemts 18.aprīlī notikušajā AIP sēdē. Padome uzskata, ka šāds risinājums atbilst likumdošanā noteiktajai kārtībai, jo Augstskolu likums paredz AIP tiesības veikt augstskolu akreditāciju un tiesības pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju virzienam.
Šis AIP priekšlikums tika atbalstīts arī šodien Latvijas Rektoru padomes sēdē. AIP uzskata, ka tas liecina par nozīmīgu augstākās izglītības jomas atbalstu AIP piedāvātajam risinājumam.
AIP uzsver, ka Latvijā sistemātiski netiek ievēroti Augstskolu likumā noteiktie studiju virzienu akreditācijas sākšanas termiņi un nenotiek studiju virzienu akreditācija. “Tā rezultātā jau šobrīd tiek radīts nozīmīgs kaitējums gan valstij kopumā, gan augstākajai izglītībai un studentiem,” akcentē padome, atsaucoties arī uz piemēru par to, ka jau pieci Daugavpils Universitātes (DU) absolventi diploma vietā saņēmuši akadēmisko izziņu.
Viņuprāt, situācija pavisam drīz var draudēt ar licences atņemšanu vēl neakreditētām studiju programmām vai apdraudēt iespējas Latvijas studentiem saņemt valsts galvotus studiju un studējošo kredītus.
AIP akcentē, ka ir Latvijā vienīgā organizācija, kas ir Saeimas apstiprināta un pārstāv visplašāko augstākajā izglītībā iesaistīto personu loku, kā arī pārzina gan ārvalstu pieredzi akreditācijas jomā, gan līdzšinējo Latvijas sistēmu, gan bijusi iesaistīta jaunās akreditācijas sistēmas izstrādē Latvijā.
Padome arī klāsta, ka tai ir atbilstoša studiju virzienu akreditācijas sākšanai un nodrošināšanai nepieciešamā pieredze gan programmu (sadalītu pa virzieniem) vērtēšanas organizēšanā, gan ekspertu atlasē, jo kopš 2011.gada maija AIP īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”.
“Šis kopums ļauj arī nekavējoties izmantot projekta rezultātus un organizēt darbu, lai veiktu vienu no svarīgākajiem šī brīža uzdevumiem Latvijas augstākajā izglītībā – pāreju no studiju programmu uz studiju virzienu akreditāciju,” domā AIP.
Ja tuvākajās nedēļās netikšot sākta studiju virzienu akreditācija, tad atbilstoši Augstskolu likumam augstskolas vai koledžas nebūšot tiesīgas saviem absolventiem izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Tāpat pastāvot draudi par studiju programmu licenču anulēšanu – atbilstoši Augstskolu likumam – par licences anulēšanu studiju programmai lemj, ja divu gadu laikā no studiju programmas īstenošanas sākšanas nav sākta studiju programmai atbilstošā studiju virziena akreditācija.
Jau vēstīts, ka februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas IZM deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, tika izraudzīta ASIIN. Deleģējuma līgums ar aģentūru pagaidām aizvien vēl nav parakstīts. Ministrija gan prognozē, ka deleģēšanas līgums varētu tikt parakstīts nākamās nedēļas vidū. Līdz ar to akreditācijas process ir aizkavējies.
AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultāti tiks daļēji izmantoti akreditācijas procesā. Valdība atbalstīja, ka projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, tos atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ja tas nepieciešams atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajām vadlīnijām “Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā”.
