Ļoti gaidīta ir Gulbenes bibliotēkas lasītavas vadītājas Ivetas Krūmiņas recenzija laikrakstā “Dzirkstele” par kādu no jaunākām grāmatām.
Ļoti gaidīta ir Gulbenes bibliotēkas lasītavas vadītājas Ivetas Krūmiņas recenzija laikrakstā “Dzirkstele” par kādu no jaunākām grāmatām.
Tās tagad ir dārgas, īpaši, ja tie ir biezāki sējumi, piemēram, NKVD notiesāto saraksti un “Brīvības cīņas 1918. – 1920.gads”. Grāmatas par vēsturi noder arī novadpētniekiem. Lasītāju gaume ir tikpat dažāda, cik dažāds ir izdevniecību tirgus piedāvājums. Ir autori, kuru vārdi un darbi lasītājiem tuvi un pazīstami, un tie, lieku reklāmu neprasa. Cita lieta, ja autors bikli meklē savu pirmās grāmatiņas lasītāju. Bieži darbs paliek grāmatnīcā nepamanīts, vai meklējot zinošs pircējs saņem paskaidrojumu: “Nav pieprasījuma.” Bet kā var lasītājs pieprasīt, ja vispār nezina par attiecīgās grāmatas esamību. Nezinu, kas apmaksā ārzemju reklāmu, bet mani vienkārši kaitina Latvijas Radio: “Iznākusi Edgara Vollesa 65. grāmata.”
Pastāstīšu par vienu no žurnālista pārtapušu rakstnieku, kas desmit neatkarības gados ir izdevis sešas grāmatas : “Dzīve krievu laikos” – 1996.gadā, “Cilvēki tumsā” – 1997.gadā, “Nelūgtie viesi” – 1999.gadā un tajā pašā gadā – “Vasara, kurā salūza likteņi”.
Divi tūkstošais gads atnāca ar apjomīgu grāmatu – “Lapsu laiks”. Ārējais ietērps saistīja ar viltīga zvēra purniņu un mirdzošām actiņām. 550 lappusēs 11 stāstiņi. Tik zīmīgi savam laikam un tik pazīstami. Aizverot pēdējo lappusi, es ar savu samaitāto fantāziju sprigano zvēriņu ar kuplo asti vēl šodien redzu augstākos varas ešelonos šiverējam vai izliekamies par beigtu.
Ja neiznāca naudiņas dārgajai Sandras Kalnietes grāmatai “Es lauzu, tu lauzi,” jautājiet grāmatnīcās pēc Gunāra Birkmaņa sestās grāmatas “Cerību un vilšanās gadi”. Grāmatas 750 lappusēs – daudz vēsturisku fotogrāfiju par Atmodas laiku. Piezīmes un publicista iespaidi par notiekošo Latvijā kopš 1988.gada. Paies laiks, un šāds darbs būs tikpat nozīmīgs kā Kārļa Skalbes “Mazās piezīmes”, kurās spilgti iezīmēts laiks no 1917. līdz 1920.gadam. Gunāra Birkmaņa “Cerību un vilšanās gadi” stāsta par notikumiem Atmodas sākumgados un reizē arī mudina saņemties un nepadoties vairāk solītājiem. Tāds mūsu visu pienākums pret tiem, kas Latvijas brīvībai ziedojuši savu mūžu, likteni un dzīvību.
