Rīga, 6.maijs, LETA. 2012.gadā Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārais departaments ir saņēmis informāciju par 29 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ārvalstīs tika aizturēti vai notiesāti par narkotisko vielu transportēšanu, izgatavošanu, realizāciju vai glabāšanu.
2013.gadā ĀM Konsulārais departaments ir saņēmis informāciju tikai par diviem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri aizturēti par narkotisko vielu kontrabandu. Viens aizturēts Krievijā, bet otrs – Grieķijā, liecina ĀM mājaslapā pieejamā informācija.
Jāņem vērā, ka ĀM rīcībā esošā informācija var neatspoguļot patieso ārvalstīs aizturēto Latvijas valstspiederīgo skaitu. Saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem ārvalstij, kurā Latvijas valstspiederīgais ir aizturēts un apcietināts, Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība ir jāinformē tikai tad, ja to lūdz pati aizturētā persona. Praksē šo principu valstis piemēro atšķirīgi, proti, ir valstis, kuras vienmēr informē par aizturētajiem ārvalstu pilsoņiem, bet ir valstis, kuras informē tikai tad, ja to ir lūdzis aizturētais.
LETA jau ziņoja, ka Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs nesen veicis vērienīgu pētījumu par Baltijas narkokurjeru likteņiem. Pētījumā secināts, ka gada laikā ārzemēs arestēti aptuveni 230 narkokurjeri no Baltijas valstīm – 30 no Igaunijas, bet pa simtam no Latvijas un Lietuvas. Minētajā pētījumā var ielūkoties, apmeklējot interneta mājaslapu www.rebaltica.lv.
ĀM norāda, ka iepriekšējos gados ārvalstīs aizturēts lielāks skaits narkokurjeru no Latvijas, piemēram, 2011.gadā – 71. Vienlaikus ĀM norāda -, lai gan aizturēto skaits ir sarucis, narkotisko vielu apjoms, kas tiek atrasts pie valstspiederīgajiem, paliek arvien lielāks. Piemēram, 2012.gadā Bermudu salās tika aizturēts Latvijas valstspiederīgais par 165 kilogramu smagas kokaīna kravas transportēšanu ar burulaivu. Ģeogrāfiski aizturēšanas vietas aptver visdažādākās pasaules valstis un reģionus, piemēram, Krieviju, Argentīnu, Kolumbiju, Peru, Venecuēlu, Ekvadoru, Ungāriju, Franciju, Spāniju, Poliju, Japānu, Turciju, Lietuvu un Baltkrieviju.
ĀM norāda, ka par narkokurjeriem lielākoties kļūst gados jauni cilvēki, kuri, visdrīzāk, neapzinās narkotisko vielu pārvadāšanas riskus un sekas. Riska grupās, kuras visbiežāk ir pakļautas iespējai tikt savervētām narkotiku kontrabandai, ietilpst personas, kuru vidējais vecums ir 29 gadi un kuras nāk no maznodrošinātām ģimenēm, ir ar pamata vai vidējo izglītību, ar nepastāvīgiem ienākumiem un ar tieksmi lietot apreibinošas vielas. Vairumā gadījumu noziedzīgajos nodarījumos iesaistās agrāk nesodītas personas.
ĀM atgādina, ka ir daudzas valstis, kurās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotiskajām vielām, draud bargi sodi. Turklāt aizturētajiem maksimālie sodi tiek piespriesti neatkarīgi no pārvadāto narkotisko vielu daudzuma, kā arī atsevišķās valstīs joprojām nav atcelts nāvessods.
Īpaši sarežģīta situācija veidojas valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecību. Tas liedz laikus saņemt informāciju par Latvijas valstspiederīgo aizturēšanas faktu, kā arī apgrūtina konsulārās palīdzības sniegšanu aizturētajai personai.
Latvijas pārstāvniecība, saņemot informāciju par ārvalstī aizturētu Latvijas valstspiederīgo, ar Latvijas kompetento iestāžu starpniecību paziņo par to tuviniekiem. Konsulārā amatpersona pārliecinās, ka tiek ievērotas aizturētās personas tiesības. Tāpat atsevišķos gadījumos tā iesaistās nepieciešamo finanšu līdzekļu un korespondences pārsūtīšanā no tuviniekiem Latvijā.
