Nesen saslimu. Šī slimība bija savāda un bērnišķīga.
Nesen saslimu. Šī slimība bija savāda un bērnišķīga. Medicīnā tai nav nosaukuma, kaut arī Latvijā un pat plašajā pasaulē ar to slimo daudzi ļaudis. Runa ir par britu rakstnieces Dž.Roulingas izraisīto Harija Potera māniju.
Mani šāda grūti pārvarama tieksme lasīt grāmatas par mazā burvja piedzīvojumiem «uzķēra uz āķa» pēc noskatītās filmas “Harijs Poters un filozofu akmens”. Vēlreiz pārliecinājos, cik patiess ir teiciens “nekad nesaki nekad”. Laikā, kad meita aizrautīgi lasīja te vienu, te otru, te trešo grāmatu par Harija Potera gaitām, viņai un arī paziņām stāstīju, ka daudz labākas ir manas bērnības grāmatas par Pepiju Garzeķi, Vinniju Pūku un Lennebergas Emīlu. Tiesa, tobrīd no Potera sērijas grāmatām vairāk par pirmo lappusi nebiju izlasījusi. Kad ar Poteru sāka aizrauties man zināmi pieauguši cilvēki, sevī klusībā smīkņāju.
Tas bija maldīgi pašpārliecināts naivums. Pēc filmas noskatīšanās ar lielu aizrautību dažās dienās izlasīju visas trīs grāmatas par Harija Potera piedzīvojumiem. Taču, ja man būtu jāpasaka, kur tieši meklējama Dž.Roulingas bestselleru maģija, konkrēti atbildēt nevaru. Augstskolā mums, žurnālistikas studentiem, stāstīja par arhetipiem — atslēgu, kas daiļdarbu sižetus padara aktuālus visos laikos, jo tie ir kā kods uz cilvēka dvēseli. Ļoti iespējams, ka Harija Potera un Cūkkārpas raganu un burvju pasaules radītāja Dž.Roulinga uzķērusi kaut ko līdzīgu šādam arhetipam. Viņas grāmatas remdē cilvēku ilgas pēc citas pasaules – tādas, kurā nav ikdienas rūpju un kurā notiek brīnumi. Atliek tikai pavicināt burvju nūjiņu un pateikt maģiskos vārdus. Vēl viens pierādījums tam, ka ļaudis ilgojas pēc mītiskā un ikdienā nereālā, ir filmas «Gredzenu pavēlnieks» kases panākumi Rietumos. Tā uzņemta pēc literatūras profesora, nu jau viņsaulē mītošā Dž.Tolkīna triloģijas pirmās grāmatas. Tie, kas šīs grāmatas lasījuši, stāsta, ka triloģijas pievilcība slēpjas autora iztēles radītā senā, mītiskā pasaulē, kurā dzīvo burvji, rūķi, hobiti un citi noslēpumaini radījumi. Tolkīna zeme, tāpat kā Dž.Roulingas Cūkkārpa, ir ideāla vieta, kurā cilvēkam iespējams būt citādam. Ikdienā bailīgais tur kļūst drosmīgs, vājais – spēcīgs, neglītais – skaists, slimais – vesels.
Ikdienas dzīve ir tāda, kāda tā ir. Tajā raud nabagie un arī bagātie. Jo ir lietas, ko cilvēks nevar iegūt ne ar čaklumu, ne viltu, ne varu. Tad atliek tikai sapņot.
