Dzirkstele.lv
Kopš Latvijā ir ieviesti Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, arvien vairāk ļaužu novērtē iespēju atpūsties dabā, tai skaitā mežā, dodoties arī uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) izveidotajām atpūtas vietām.
LVM rekreācijas mežu teritorijās un citviet valsts mežos ir izveidotas vairāk nekā 350 bezmaksas atpūtas vietas: dabas takas, purva laipas, skatu torņi, velotakas un citi objekti.
Uzvedības ābece uz informatīvajām zīmēm
Šajās atpūtas vietās uzņēmums aizvadītajā gadā izvietojis jaunas informatīvās zīmes, kas informē par labas uzvedības baušļiem, esot mežā. Viens no tiem – “Pats atnesi, pats aiznes!” jeb “Saudzē atpūtas vietas inventāru un neatstāj atkritumus!”.
LVM katru gadu savos apsaimniekotajos mežos savāc vairāk nekā 2000 kubikmetru atkritumu, un šī tendence ir augoša – ik gadu klāt nāk 10 līdz 15 procenti. “Pērn izvedām 2543 kubikmetrus jeb vairāk nekā 70 tonnas, kas naudas izteiksmē tiešajās izmaksās pārsniedz 134 000 eiro,” informē LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
Šie skaitļi neattiecas uz LVM atpūtas vietu urnās savāktajiem atkritumiem, taču no tām gada laikā klāt nāk vēl vidēji 1000 kubikmetri. Arī šis apjoms palielinās, taču ne tāpēc, ka atpūtnieki kļuvuši neapzinīgāki. Vairāk ir cilvēku, kuri pandēmijas iespaidā atpūšas dabā.
Pamazām LVM maziem solīšiem iet uz to, lai atkritumu urnas no atpūtas objektiem mežā ar laiku pazustu. “Nav jāiet uz mežu atpūsties un atstāt tur savus atkritumus, tos taču var paņemt līdzi, dodoties atpakaļ uz mājām. Savukārt LVM savus resursus, ko iegulda, pērkot atkritumu savākšanas un izvešanas pakalpojumu, varēs novirzīt citur, piemēram, varēs uzlabot atpūtas vietu infrastruktūru, pagarināt kādu taku un padarīt aktivitātes interesantākas,” teic Edmunds Linde.
Līdzšinējā LVM pieredze apliecina, ka izvēlētais virziens ir pareizs, sabiedrība to pieņem – apskates objektos, kur urnas jau noņemtas, atkritumu kaudzes zemē nekrājas.
Savukārt atpūtas vietās, kur urnas ir joprojām, atkritumi no tām biežāk ir jāizved vasaras sezonā, bet aukstajā laikā to daudzums samazinās, novērojis LVM Austrumvidzemes reģiona Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna. Šī iecirkņa teritorijā atrodas Latvijā populāra LVM atpūtas vieta – Niedrāja ezers Smiltenes piepilsētas mežā, kur ir padomāts par visu, – ir labiekārtotas peldvietas, laipas ezerā, soliņi, piknika vietas, rotaļu namiņš bērniem. Ziemā pie ezera cilvēki uzturas mazāk, līdz ar to arī viņu atstāto atkritumu ir mazāk.
“Skatoties kopumā, kopš ir pandēmija, ir pieaudzis mūsu konteineros izmestā ēdienu iepakojuma apjoms. Tukšas kafijas krūzes, cepumu iepakojumi un tamlīdzīgi vēl nebūtu nekas, bet ir cilvēki, kuri šādi atbrīvojas no viņiem nevajadzīgām lietām, piemēram, tukšas logu tīrāmā šķidruma plastmasas kanniņas. Aizbrauc uz atpūtas vietu, attaisa bagāžnieku, ierauga un izmet. Kur nu tādu “smagumu” vest uz mājām?!” pajoko Normunds Vīksna.
Bez Tērvetes ir daudz cita, ko redzēt
LVM novērojis, ka došanās dabā Latvijā šobrīd ir ļoti populāra. Pieaugot vakcinācijas aptverei, pandēmijas izplatības ierobežojumi iet mazumā, taču uzņēmums aicina sabiedrību arī turpmāk atpūsties mežā un darīt to arī ārpus labiekārtotajām dabas takām vai citiem iecienītiem galamērķiem, lai tur mazinātu antropogēno slodzi. LVM mājaslapā var uzzināt informāciju par uzņēmuma piedāvātajiem dabas un kultūrvēsturiskajiem apskates objektiem, dabas takām, velotakām un citiem un izvēlēties no plašā piedāvājuma, ko nu katrs grib. Bez populārā LVM Tērvetes dabas parka ir vēl daudz citu vietu, uz kurieni braukt.
Piemēram, pavisam jauna ir Pelēču purva taka Dienvidlatgalē. Kurzemē, ejot pa dabas taku gar Rojas upi, var novērtēt LVM izveidotos virtuālos skatu torņus – pie skatu torņa info zīmes noskenējot tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni, ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā no putna lidojuma un uzzināsit, ko tobrīd redzat.
Ko skatīt, ir visos Latvijas reģionos. Viena daļa no LVM apskates objektiem atrodas rekreācijas mežos, bet citi – mežos, uz kuriem cilvēkiem jau vēsturiski ir bijusi interese doties atpūsties.
“Daba pati piedāvā ūdeņus, upju gravas, takas gan mežos, gan purvos, un uzņēmums šajās vietās arī ierīko apskates objektus arī ar mērķi mazināt atpūtnieku radīto slodzi uz vidi. Labiekārtojumi nodrošina to, ka videi ir labi un arī atpūtniekiem ir labi. Cilvēkiem ir jāiet uz mežu un jāskatās, kas notiek dabā, mēs to atbalstām, jo tas veicina fiziskās aktivitātes un arī uzlādē. Tikai atkritumi un mežs nav savienojami jēdzieni. Diemžēl Latvijā ir izveidojusies ļoti slikta tradīcija, no kuras mums visiem spēkiem kopīgi jātiek vaļā,” uzsver Edmunds Linde.
Nepārvērst mežu par izgāztuvi
Lielākās raizes LVM sagādā tie atkritumi, ko cilvēki no saviem mājokļiem ved speciāli izgāzt uz mežu. Uzņēmums novērojis, ka šī tendence visvairāk izplatīta ir Ventspils, Jelgavas, Talsu, Ķekavas un Olaines novadā, kā arī Daugavpilī un Pierīgā. Šajos reģionos mežos ir vienas un tās pašas teritorijas, kur atkritumi tiek izgāzti regulāri. Edmunds Linde pieļauj, ka, iespējams, šajās teritorijās nav līdz galam sakārtots sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums. Piemēram, vairumā gadījumu tuvumā ir dārzkopības sabiedrības, un šīs apdzīvotās vietas statuss varētu neiekļauties atkritumu apsaimniekošanas apritē kā citur.
Lai apturētu atkritumu izgāšanu mežā, LVM raugās videonovērošanas ierīču virzienā, tas attiecas uz izplatītākajām nelegālajām vietām, uz kurām cilvēki regulāri ved savus atkritumus, un attiecīgi sabiedrība tiks informēta par to, ka šajās vietās notiek videonovērošana.
LVM arī vērš iedzīvotāju uzmanību un atgādina, ka atkritumu izmešana mežā ir pretlikumīga. Vainīgā persona par šādu darbību tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī tai ir jāatlīdzina LVM ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi. Piemēram, šoruden personai, kura LVM Dienvidlatgales reģiona mežā bija izmetusi sadzīves atkritumus, tika piemērots administratīvais sods 400 eiro apmērā. Atkritumi bija izmesti 0,2 kubikmetru apjomā.
“LVM kā teritorijas apsaimniekotājam sava vide ir jākopj un jāuztur kārtībā, bet vislabāko rezultātu varam sasniegt visi kopīgi, iesaistoties sabiedrībai,” teic Edmunds Linde.
Sandra Pētersone
