Profesionālās karjeras izvēles centru arī vasarā apmeklē jaunieši, lai noskaidrotu, kāda ir atbilstošākā profesija un studiju iespējas.
Profesionālās karjeras izvēles centru arī vasarā apmeklē jaunieši, lai noskaidrotu, kāda ir atbilstošākā profesija un studiju iespējas.
“Mēs sniedzam informāciju par Latvijas augstskolām un arodskolām. Ja jaunietis vēl ir neziņā, ko darīt pēc 12. vai 9. klases, tad cenšamies noskaidrot skolēna plānus, sapņus un nodomus. Piedāvājam dažādus testus. Pēc to rezultātiem piedāvājam dažādas studiju programmas,” informē Profesionālās karjeras izvēles centra psiholoģe Iveta Bružāne.
Viņa uzsver, ka konsultācijas neparedz sniegt konkrētus ieteikumus. Par tālāko izvēli lemj pats klients.
Gulbenes rajonā skolēnus galvenokārt interesē jurisprudence, sociālā pedagoga profesija, ekonomika, banku zinības un psiholoģija. Raksturīgi, ka jaunieši izvēlas studiju programmas, kas vēlāk nodrošina labi atalgotu darbu.
“Pēc 9. klases meitenes vairāk izvēles mācīties vidusskolā, turpretī zēni plāno mācības arodskolās. Kaut arī lielākā daļa 9. klašu skolēnu norāda savas tālākās izglītības plānus, tikai 29 procenti var pateikt, kādu vēlas nākamo profesiju,” skaidro I. Bružāne.
9. klašu absolventes iecerējušas kļūt par juristēm, ekonomistēm, skolotājām, dizainerēm, bet zēni par programmētājiem, mehāniķiem, datorspeciālistiem un juristiem.
Savukārt 59 procenti 12. klašu skolēnu zina, kādā mācību iestādē vēlas turpināt izglītību. Tikai divi procenti vēlas meklēt darbu, bet 29 procenti iecerējuši apvienot darbu ar mācībām.
