Rīga, 31.maijs, NOZARE.LV. Eiropas Savienības (ES) plānotās prasības dzelzceļa uzņēmumiem jeb tā dēvētā ES 4.dzelzceļa pakete, kas paredz dzelzceļa uzņēmumu darbības funkciju vertikālu nodalīšanu, izveidojot, piemēram, neatkarīgos uzņēmumus infrastruktūras pārvaldīšanai un dzelzceļa kravu pārvadājumiem, nepalielinās konkurenci dzelzceļa nozarē un neveicinās dzelzceļa tirgus daļas pieaugumu attiecībā pret citiem transporta veidiem.
Šādu viedokli biznesa portālam “Nozare.lv” pauda VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) prezidents Uģis Magonis.
“ES 4.dzelzceļa paketes ieviešana nozīmē izjaukt efektīvi strādājošu sistēmu, kura nodrošina un sekmē Latvijas ekonomiku. Šīs paketes ieviešanā sekas ir grūti prognozējamas, turklāt zaudētāji būs visi – Latvijas dzelzceļš, valsts budžets, kā arī ostas un ostās strādājošie uzņēmumi. Kā Eiropas, tā NVS valstu lielo dzelzceļa uzņēmumu vadītāji norāda, ka mākslīga dzelzceļa uzņēmumu sadalīšana nav efektīva. Patlaban nav pierādījumu, ka šāda pārvaldes sistēma palielinās konkurenci, tas tikai kāpinās izmaksas,” norāda Magonis.
Izpildot ES prasības, jau 2007.gadā LDz nodalīja dzelzceļa pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas. Patlaban koncerna LDz sastāvā ietilpst SIA “LDz Cargo”, SIA “LDz Infrastruktūra”, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un citi uzņēmumi. “LDz sastāvā ietilpstošie uzņēmumi veido savstarpēji saistītu, saliedētu sistēmu, kura, sekmīgi sadarbojoties ar citiem Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem, ostām un loģistikas uzņēmumiem, nodrošina Latvijas tranzīta un kravu pārvadājumu sistēmas kodolu,” piebilst uzņēmuma vadītājs.
Galvenie ES argumenti turpmākai dzelzceļa uzņēmumu vertikālai sadalīšanai un divu būtisko funkciju – pārvadātāja un infrastruktūras uzturētāja nodalīšanai – ir nepieciešamība Eiropā attīstīt pēc iespējas caurskatāmāku dzelzceļa uzņēmumu pārvaldību, kurā tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi konkurences attīstībai un līdz ar to arī straujāku dzelzceļa pārvadājumu attīstību, salīdzinot ar citiem transporta veidiem.
Tomēr pēdējā apjomīgajā pētījumā “Dzelzceļa uzņēmumu vertikālās separācijas ekonomiskie rezultāti”, ko 2012.gadā veica neatkarīgu starpvalstu pētnieku grupa, apkopojot 33 pasaules valstu datus, norādīts, ka nodalīšanas rezultātā nepalielinās ne kravu apjomi, ne dzelzceļa nozares tirgus daļa kopējā transporta tirgū. Atsevišķos gadījumus tieši funkciju nodalīšana var kļūt par iemeslu dzelzceļa kravu apjoma samazinājumam. Tāpat pētījuma veicēji norāda, ka nav iegūti statistiski nozīmīgi dati, kas pierādītu, ka konkurence būtiski ietekmētu dzelzceļa uzņēmumu efektivitāti, uzsverot, ka konkurence nedrīkst kļūt pat pašmērķi, – pētījuma rezultātus rezumē LDz.
Ja, mērot vilcienkilometros, ES vidēji 19% dzelzceļa pārvadājumu veido kravas un 81% pasažieru, tad Latvijā – 62% ir kravas un tikai 38% – pasažieru pārvadājumi.
Latvijā vietējās un starptautiskās konkurences apstākļos pašreiz darbojas trīs dzelzceļa kravu pārvadātāji – AS “Baltijas ekspresis”, AS “Baltijas Tranzīta serviss” un SIA “LDz Cargo”. “Baltijas ekspreša” un “Baltijas Tranzīta servisa” tirgus daļa jau patlaban veido 20-25%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.
“Latvijas dzelzceļa, tāpat kā Lietuvas, Igaunijas un citu 1520 milimetru valstu dzelzceļa sistēmās dominē kravu, nevis pasažieru pārvadājumi. Tas ir būtisks faktors, kas jāņem vērā, veidojot šīm ES dalībvalstīm saprātīgu ES dzelzceļa politiku,” uzsver Magonis.
Koncerns “Latvijas Dzelzceļš” sastāv no valdošā uzņēmuma VAS “Latvijas Dzelzceļš” un piecām meitassabiedrībām – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDz Apsardze”.
