Rīga, 11.jūn., LETA. Valdība šodien pieņēma zināšanai ekspertu darba grupas sagatavoto ziņojumu par valsts kapitālsabiedrību izvērtējumu un turpmāko rīcību ar tām, kā arī uzdeva ministrijām sagatavot priekšlikumus par katras pārziņā esošo kapitālsabiedrību nākotni.
Valdības sēdes laikā šodien vienojās, ka rīkojuma protokols tiek precizēts, nosakot, ka ministrijām ir nepieciešams vispirms izvērtēt riskus saistībā ar kapitāldaļu turpmāku pārvaldību un tikai tad, kad ir valdības lēmums, var notikt tālāka virzība uz kapitālsabiedrību pārveidošanu, pārdošanu vai saglabāšanu valsts īpašumā.
Ministrijām ir jāsagatavo priekšlikumi par turpmāko rīcību ar katru savā pārziņā esošo kapitālsabiedrību. Darba grupa ir noteikusi konkrētus termiņus, kādos ministrijām ir jāsagatavo šie priekšlikumi – sešu mēnešu laikā no Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma spēkā stāšanās ir jāsagatavo priekšlikumi par tām kapitālsabiedrībām, kurām ir ieteikts mainīt statusu no kapitālsabiedrības uz valsts aģentūru, bet līdz šā gada 31.decembrim ir jābūt priekšlikumiem par tām kapitālsabiedrībām, kurām rosināts izbeigt valsts līdzdalību tajā.
Darba grupa kopumā izvērtēja valsts dalību 251 kapitālsabiedrībā, kurā valstij uz šā gada 31.martu bija tieša vai netieša ietekme. Kopumā valstij uz 31.martu piederēja kapitāldaļas 69 kapitālsabiedrībās, 6 kapitālsabiedrībās tai ir izšķirošā tiešā ietekme. Valstij kā tiešajam kapitāla daļu īpašniekam ir 69 līdzdalības arī 68 tādās kapitālsabiedrībās, kurās tai nav izšķirošā ietekme, bet valsts kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir izšķirošā ietekme, ir 34 atkarīgās sabiedrības jeb meitasuzņēmumi, kuriem izveidotas vēl 60 citas atkarīgās sabiedrības.
Izvērtējot valsts dalību kapitālsabiedrībās, darba grupa rekomendējusi juridisko statusu mainīt 16 kapitālsabiedrībām, jo to darbība atbilst valsts aģentūras vai valsts pārvaldes iestādes statusam, dažos gadījumos – atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas vai nodibinājuma statusam.
Vairumam kapitālsabiedrību ir maināms kapitāla daļu turētājs, nododot tās Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja turējumā. Kopumā tādas ir deviņas kapitālsabiedrības, starp tām – AS “Latvenergo”, AS ”Pasažieru vilciens”, AS “Rīgas siltums” un VAS Latvijas Pasts. Savukārt atsevišķas kapitālsabiedrības būtu apvienojamas vai integrējamas citā kapitālsabiedrībā. Šādi rīkoties eksperti iesaka ar astoņām kapitālsabiedrībām, piemēram, VSIA “Vides investīciju fonds”, bet jāapvieno ir Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.
Darba grupa arī secinājusi, ka vairākās kapitālsabiedrībās valsts līdzdalība nav nepieciešama – šādas ir 132 kapitālsabiedrības. Par daļu jau pirms tam ir pieņemti lēmumi, ka kapitāldaļas ir atsavināmas, bet darba grupa rekomendējusi vēl 14 kapitālsabiedrību atsavināšanu. Starp tādām ir VSIA “Latvijas proves birojs”, SIA “Baltkom TV” un SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”. Bet četrās kapitālsabiedrībās būtu jāsamazina valsts līdzdalība, piesaistot investorus, tomēr saglabājot valsts izšķirošo ietekmi. Tās ir VSIA “Sporta un kultūras centrs “Daugavas stadions””, SIA “Tenisa centrs “Lielupe””, SIA “Sporta centrs “Mežaparks”” un AS “Air Baltic Corporation””.
Daļā kapitālsabiedrību arī nepieciešams izbeigt valsts līdzdalību, ja šo kapitālsabiedrību darbība bija paredzēta īpaši noteiktu uzdevumu veikšanai vai arī tās ir neaktīvas un maksātnespējīgas, bet vēl trim kapitālsabiedrībām ar laiku ir jāmeklē juridiski korekts, valsts interesēm atbilstošs risinājums.
Savukārt līdzdalība būtu saglabājama 71 kapitālsabiedrībā, kas valstij ir stratēģiski svarīga un būtu jāatstāj valsts īpašumā. Pie tādām pieder AS “Latvenergo”, AS “Rīgas siltums”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, AS “Latvijas Loto”, vairāki teātri, veselības aprūpes iestādes, kultūras institūcijas.
