Tallina, 26.jūn., LETA. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) trešdien Tallinā parakstīja sadarbošanās memorandu ar Igaunijas tieslietu ministru Hanno Pevkuru, vienojoties īpaši sadarboties ieslodzījumu vietu infrastruktūras attīstības jautājumos.
Memorands paredz, ka ministrijas sadarbosies tieslietu jomā, jo īpaši ieslodzījumu vietu infrastruktūras attīstības jautājumos, apņemoties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu tā izpildi.
Bordāns aģentūrai LETA pastāstīja, ka šis memorands dos iespēju Tieslietu ministrijas (TM) ekspertiem un darbiniekiem sadarboties ar Igaunijas ekspertiem, kas jau ir realizējuši cietuma infrastruktūras uzlabošanu, pārņemot Igaunijas pieredzi.
Šis memorands, pēc ministra domām, ļaus to darīt ar izdevīgiem noteikumiem. “Mēs saskatām, ka memorands ļaus ietaupīt līdzekļus un veikt projektu maksimāli efektīvi, ņemot vērā, ka igauņiem jau ir pieredze un arī mūsu valstu sociālie apstākļi ir līdzīgi,” izteicās Bordāns.
Tāpat ministrs Igaunijas tieslietu ministram dāvināja Latvijas Republikas Satversmi, kurā ierakstīja vēlējumu – “lai plaukst Igaunijas un Latvijas brālīgās attiecības un lai tās saglabājas gadsimtus starp abām valstīm tāpat kā Igaunijas likuma vara”.
Papildus Bordāns savam Igaunijas kolēģim dāvāja simbolisku trauku, kuru turpmāk pildīt ar labām idejām.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinetā (MK) 12.februārī tika atbalstīta TM izstrādātā ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija, kurā paredzēts jaunā Olaines cietuma būvniecībai no valsts budžeta līdzekļiem piecu gadu laikā atvēlēt 55 495 243 latus.
Koncepcijas izstrādē ir ņemta vērā Igaunijas pieredze jauno cietumu būvniecībā, un tā ir izstrādāta ar mērķi palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) toreiz aicināja ministriju apsvērt iespēju iegādāties jau gatavu cietuma projektu, nevis pašiem Latvijā tādu projektēt. Tas, pēc viņa domām, būs krietni vien lētāk, nekā pašiem veidot jaunu projektu. Turklāt Latvijai lielas pieredzes cietumu projektēšanā nav, uzsvēra valdības vadītājs.
Bordāns toreiz informēja, ka koncepcijā šāds variants ir iekļauts un šāda iespēja nav izslēgta. Tomēr viņš atgādināja, ka pirkšanas piedāvājums ir tāds pats kā jebkurš – tas var būt gan lētāks, gan arī dārgāks. “Ir jāizskata visi iespējamie piedāvājumi, arī iegādāties gatavu projektu no Igaunijas. Igaunijā ir uzcelti divi, tiek būvēts trešais,” klāstīja ministrs.
Tomēr ministrs aicināja saprast, ka nevar apgalvot, ka projekta iegāde būs lētāka, jo ir jāņem vērā vide, kurā cietumu paredzēts celt. Piemēram, Olainē ir jānojauc vairākas ēkas, un tas ir sarežģītāk, nekā “tukšā vietā nolikt kaut kādu projektu”.
Ministrs arī neuzskata, ka cietuma būvniecībai paredzētā summa – vairāk nekā 55 miljoni latu – būtu neadekvāta. Tieslietu ministrija ir veikusi detalizētus aprēķinus, un arī Igaunijā šāds projekts izmaksājis līdzīgi. “Ja projektu savlaicīgi sāks un pēc iespējas īsākā termiņā pabeigs, tas ietekmēs izmaksas. Jo ilgāk process nenotiks, jo dārgāks tas būs,” teica Bordāns.
Ministrija koncepcijā piedāvā cietumu būvēt, izmantojot valsts finansējumu, jo tas perspektīvā varētu izmaksāt lētāk nekā publiskās-privātās partnerības finansējums. Tomēr ministrs neizslēdza, ka nākotnē tomēr varētu piesaistīt arī privāto finansējumu. Patlaban izdevīgāk esot izmantot valsts finansējumu, jo Latvijā ir diezgan maz labu piemēru šajā jomā. Turklāt vērā arī esot jāņem objekta lielums. “Valstij nav pieredzes šādu objektu būvniecībā. Publiskās-privātās partnerības modelis varētu labi strādāt, ja valstij būtu pieredze,” sacīja ministrs. Viņš piebilda, ka pastāv risks, ka šāds modelis varētu izmaksāt vēl dārgāk, tāpēc vispirms ir jāuzbūvē pirmais objekts, tādējādi gūstot pieredzi.
TM jaunā Olaines cietuma būvniecības sākšanai šajā gadā paredzēts finansējums 165 663 latu apmērā, 2014.gadā – 2 613 517 latu apmērā, 2015.gadā – 54 123 latu apmērā.
Papildus 2016. un 2017.gadā būs nepieciešams finansējums 52 661 940 latu apmērā.
Cietuma būvniecību plānots sākt 2016.gadā. Kopumā ir paredzēts uzbūvēt četras jaunas ieslodzījuma vietas.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes sastāvā ir 12 ieslodzījuma vietas, no kurām viena ir atklātais cietums, viena ir audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, kā arī viens cietums. TM uzsver, ka ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies un ir neregulārs – Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir četri cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens neliels cietums.
