Sabiedrības veselības aģentūra aicina neiegādāties pārtikas produktus, kas ātri bojājas, vietās, kur tos neglabā ledusskapjos vai aukstuma vitrīnās, kā arī pievērst uzmanību produktu derīguma termiņiem.
Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) aicina neiegādāties pārtikas produktus, kas ātri bojājas, vietās, kur tos neglabā ledusskapjos vai aukstuma vitrīnās, kā arī pievērst uzmanību produktu derīguma termiņiem.
“Pārtikas produkti, kas ātri bojājas, jeb augsta riska produkti ir gatavie gaļas un putnu gaļas izstrādājumi un ēdieni, piemēram, pastētes un galerti. Gatavie zivju izstrādājumi un ēdieni, gatavie olu produkti, it sevišķi tie ēdieni, kuru sastāvā ir termiski neapstrādātas jēlas olas, konditorejas izstrādājumi ar krēmu, piena produkti, salāti ar majonēzi vai krējumu,” skaidro SVA Gulbenes filiāles epidemioloģe Jekaterina Turka.
Viņa atgādina, ka karstā laikā ātri bojājas arī mērces, vārīti rīsi, biezeņi, putraimi, kā arī dažāda veida uzkodas. Minētie pārtikas produkti satur visas nepieciešamās vielas mikroorganismu augšanai, un to konsistence ir optimāla, lai veidotos baktērijas. Lielākā daļa mikrobu vairojas temperatūrā no plus trīs līdz 63 grādiem, visintensīvāk – cilvēka ķermeņa temperatūrā – plus 36 grādos. Tāpēc pārtikas produktus, kas ātri bojājas, uzglabā temperatūrā līdz plus astoņiem grādiem vai virs 63 grādiem speciālās iekārtās sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, jo šādos apstākļos mikroorganismu vairošanās tiek apturēta vai notiek ļoti lēni.
“Kaitīgo mikroorganismu pavairošanās cilvēka veselību apdraudošā daudzumā ne vienmēr ietekmē pārtikas produkta ārējo izskatu un garšu. Nereti inficēti produkti var izskatīties ēstgribu rosinoši. Lietojot šādus produktus, ir iespēja saslimt ar zarnu infekcijas slimībām, piemēram, salmonelozi un šigelozi vai saindēties ar pārtikas produktā baktēriju izdalītajiem toksīniem – vielmaiņu produktiem,” norāda J.Turka.
Zarnu infekcijas slimības var noritēt gan vieglās, gan arī smagās formās, atkarībā no uzņemtā mikroorganismu vai toksīnu daudzuma un cilvēka organisma īpatnībām, vecuma un hroniskajām slimībām. J. Turka uzsver, ka īpaši uzņēmīgi ir bērni un gados veci cilvēki. Turklāt pašārstēšanās varētu būt neefektīva un pat bīstama.
