Reģionu ziņas: Liepnā pārbūvēs patvēruma meklētāju izmitināšanas centru; Smiltenes kultūras centrs balles iekštelpās vairs nerīkos

Liepnā pārbūvēs patvēruma meklētāju izmitināšanas centru

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Liepna” Alūksnes novadā turpmākajos gados notiks vērienīgi darbi, uzlabojot ēkas siltumnoturību un energoefektivitāti, kā arī pielāgojot īpašumu centra vajadzībām. Kopējās projekta izmaksas – vairāk nekā četri miljoni eiro. Lielākā daļa – Eiropas fonda finansējums.
Projektā ““Liepna” pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai” vēl pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi ēkas pielāgošanai ilgtermiņa ekspluatācijai, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līgums noslēgts ar SIA “Livland Group”, kas iepriekšminētos darbus apņēmās veikt par 124 630 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Projekta laikā paredzēts veikt ēkas siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas atjaunošanu un iekštelpu atjaunošanu. Plānots veikt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, kas ietver pievedceļu izbūvi, teritorijas apgaismojuma izveidošanu, stāvlaukuma izbūvi, kā arī īstenot katlumājas – garāžas pārbūvi. Būvdarbi plānoti 2026. gadā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedriskās attiecības laikrakstam skaidro, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra pirmais darbības gads ir aizvadīts mierīgi, bez sarežģījumiem, veicot pamatpienākumus – izmitinot personas, kas gaida lēmumus par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Kopumā 2024. gada laikā patvērumu pieprasījusi 801 persona. Bēgļa statuss piešķirts 104 personām, alternatīvais statuss – 88 personām. Lielākoties cilvēki ieradušies no Indijas, Afganistānas, Sīrijas, Kubas, Tadžikistānas, Pakistānas. Raksta tapšanas brīdī, 2. janvārī, centrā Liepnā uzturējās 59 patvēruma meklētāji.— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Smiltenes kultūras centrs balles iekštelpās vairs nerīkos

Smiltenes kultūras centrs 2025. gadā vairs neplāno rīkot balles iekštelpās. Iespēja tādas organizēt būs nomniekiem, informē Smiltenes kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko.
Tādu lēmumu Smiltenes kultūras centrs pieņēmis pēc sarīkotās jaunā, 2025. gada sagaidīšanas balles kopā ar grupu “Zuši”, ko apmeklēja tikai 63 cilvēki.
“Redzam, ka ieejas biļetes bija pirktas Valmierā, Madonā. Cilvēki bija atbraukuši pat no Rīgas, bet vietējo bija ļoti maz,” stāsta Evija Dzvinko.
Šajā gadumijā Smiltenes centrā kopīgs jaunā gada sagaidīšanas pasākums nenotika, nebija arī salūta, balle kultūras centrā iedzīvotājiem bija vienīgā iespēja svinēt svētkus kopā. Iedzīvotāji arī norāda, ka ieejas biļetes cena uz gadumijas balli Smiltenes kultūras centrā bija liela. Pērkot iepriekšpārdošanā līdz 24. decembrim, biļete maksāja 10 eiro, pērkot no 25. līdz 30. decembrim, – 15 eiro, bet 31. decembrī – 20 eiro.
Evija Dzvinko sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka 10 eiro iepriekšpārdošanā ir adekvāta cena gadumijas ballei, jo tas ir laiks, kad ballē spēlējošajām grupām jāmaksā dubultā, salīdzinot ar citiem datumiem.
“Jaunā 2025. gada sagaidīšanas balli sarīkojām, ņemot vērā iedzīvotāju izteiktos ierosinājumus, kaut arī āra pasākumā cilvēku aptvere būtu daudz lielāka. Taču, ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju pašvaldībā, mēs divus pasākumus vienlaicīgi nevaram sarīkot. Jā, cilvēki vēlējās salūtu, taču novada pašvaldības deputāti jau agrāk nobalsoja pret salūta rīkošanu, kaut, manuprāt, vienreiz gadā tas būtu ideāls variants. Mēs redzam, ka blakusnovados gadumijā ir šāda uguņošana un arī mazākās pilsētās, piemēram, Mazsalacā un Rūjienā. Kad jūnijā pašvaldībā nomainīsies deputātu sastāvs, ceru ka jaunais sasaukums ļaus vismaz Smiltenes 105 gadu jubileju noslēgt ar salūtu,” teic E.Dzvinko.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Rosina mainīt Puškina ielas nosaukumu Iecavā

Izvērtējot Bauskas novada pašvaldības teritorijā esošo publiskās transporta infrastruktūras objektu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu atbilstību labiem tikumiem, Valsts valodas centrs atzinis, ka oficiālais vietvārds “Puškina iela” Iecavā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uzskatāms par labiem tikumiem neatbilstošu, ziņo pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Turklāt šim krievu literātam nav bijusi nozīmīga saikne ne ar Latviju, ne Bauskas novadu, tādēļ Iecavā esošās Puškina ielas nosaukuma maiņa ir pilnībā atbalstāma, uzskata pašvaldībā.
Puškina ielas nosaukuma maiņa Iecavā skartu 32 īpašumus, tostarp vienu dzīvojamo māju ar 10 dzīvokļiem, informē pašvaldībā. Turklāt pašvaldība apliecina, ka adreses maiņas gadījumā īpašniekiem būtiski izdevumi dokumentu maiņai nav paredzami, jo līdz ar adreses maiņu Valsts adrešu reģistrā adrese automātiski mainās arī visos reģistros. Īpašniekiem masveidā zemesgrāmatas tādēļ nav jāmaina. Arī deklarētā dzīvesvieta tiek mainīta bez īpašnieka klātbūtnes. Tie varētu būt tikai atsevišķi gadījumi, kad īpašniekam par datu aktualizāciju ir jāsamaksā vai jāiesniedz pašvaldības lēmums par adreses maiņu. Lai noskaidrotu vietējās kopienas viedokļus par Puškina ielas nosaukuma maiņu, Iecavas apvienības pārvalde aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā. Tā būs pieejama līdz 20. janvārim. Pēc tam Iecavas apvienības pārvaldes izveidota komisija izskatīs saņemtos priekšlikumus un piedāvās vietējās kopienas balsošanai ielas nosaukuma variantus.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Izdod komponistam Barisonam veltītu ģitārpēles nošu krājumu

Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā atvērta ģitārspēles skolotāja Artūra Zemnieka grāmata jeb nošu krājums “Paspēlēšu un pamācīšu jūs arī ģitāru”. Tas ir veltījums novadniekam komponistam Pēterim Barisonam 120. jubilejā. Kā pastāstīja Artūrs Zemnieks, nošu krājuma izdošana nebija viegla. Bija lietas, ar ko viņš saskārās pirmo reizi un kas bija svešas. Katrai grāmatā izmantotajai fotogrāfijai un katra skaņdarba nošu publicēšanai bija jāsaņem atļauja.
Kā radusies grāmatas ideja? Pirms vairākiem gadiem norisinājās ikgadējā ģitāristu nometne Secē. Kultūras nama direktore Astrīda Mencendorfa noorganizēja ekskursiju uz netālo Staburagu, kur “Skudru” mājās iekārtota komponista Pētera Barisona, kurš latviešu mūzikas vēsturē iegājis kā kora dziesmu un simfonisko skaņdarbu autors, memoriālā istaba. Te Artūrs ieraudzīja ģitāru, kas radīja interesi. Kurš gan no ievērojamajiem latviešu komponistiem spēlēja ģitāru? Neviens nenāca prātā. Interesanti, ka arī mūzikas pētnieki nav īpaši uzsvēruši, ka viens no instrumentiem, ko Barisons spēlēja, bija ģitāra. Sākotnējie sakomponētie skaņdarbi tika atskaņoti ar ģitāru, vēlāk pārveidoti citiem mūzikas instrumentiem.
Kā teikts izdevuma ievadā, skaņdarbiem ir dažāda grūtību pakāpe. Grāmatu papildina fragmenti no Barisona dienasgrāmatas, interesanti fakti no komponistu biogrāfijām un fotogrāfijas. Grāmata izdota sadarbībā ar izdevniecību “Musica Baltica”.
— Laikraksts “Staburags”

SIF_MAF2025 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”