Šogad pašvaldību autoceļu fondā plānots saņemt 168433 latus no akcīzes nodokļa un 27927 latus no ikgadējās transportlīdzekļu nodevas, kas attiecīgi no katra nodokļa ir par 10 tūkstošiem un 4770 latiem vairāk kā pagājušajā gadā.
Šogad pašvaldību autoceļu fondā plānots saņemt 168433 latus no akcīzes nodokļa un 27927 latus no ikgadējās transportlīdzekļu nodevas, kas attiecīgi no katra nodokļa ir par 10 tūkstošiem un 4770 latiem vairāk kā pagājušajā gadā.
Pirmajā ceturksnī ieņēmumu plāns pildījās slikti, bet otrajā ceturksnī situācija strauji uzlabojās, un pusgadā rajona pašvaldību autoceļu fonds saņēmis vairāk kā pusi no plānotajām summām: 85135 lati no akcīzes nodokļa un 15610 latus no ikgadējās transportlīdzekļu nodevas. Tik labvēlīga ieņēmumu daļas izpilde nav bijusi kopš 1998. gada.
Finansēs četrus projektus
20% no akcīzes nodokļa tiek uzkrāti lielāku ceļa remontdarbu apmaksai. Šogad paredzēts daļēji vai pilnībā finansēt četrus projektus. Pirmais no tiem ir ceļa “Ušuri – Tūjas” remonts 4957 latu apmērā Jaungulbenes pagastā, kas jūnijā jau ir realizēts. Projekta kopējās izmaksas bija 7080 lati.
Četri tūkstoši latu atvēlēts informatīvo ceļazīmju uzstādīšanai ar norādēm uz rajona kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem. Šis projekts ir turpinājums iepriekšējā gadā iesāktajam darbam, kad tika uzstādītas informatīvās kartes uz rajona un pilsētas robežām. Informatīvās ceļazīmes palīdzēs labāk orientēties tūristiem apskates objektu meklēšanā un pievērsīs arī vietējo iedzīvotāju un objektu īpašnieku uzmanību, rosinot tos apmeklēt kā arī strādāt pie to sakopšanas. Trešais projekts ir ceļa “Lizums – Mežāres – Elstes – Taures” remonts, kuram plānoti 15283 lati, kas ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām.
Pēdējais projekts ir Smilšu ielas seguma uzlabošana Lejasciemā, kuram plānoti 10000 lati. Šī iela ir piebraucamais ceļš Lejasciema estrādei, kur notiek daudzi plaši rajona nozīmes kultūras, sporta un atpūtas pasākumi. Projekta realizācijā Lejasciema pašvaldība plāno ieguldīt gan savus, gan piesaistīt sponsoru līdzekļus, lai objekts tiktu sakārtots jau vasarā.
Situācija nedaudz uzlabojas
Situācija nedaudz uzlabojusies arī autopārvadājumu dotāciju fondā. Šogad rajona autobusu maršrutu dotēšanai plānots saņemt 93143 latus, kas ir par 25808 latiem vairāk nekā tika saņemts pagājušajā gadā. Pirmajā pusgadā ieskaitīta gandrīz puse plānotās summas – 45603 lati, kas pārskaitīta pārvadātājam SIA “Gulbenes autobuss”, bet pieprasītā summa bija par 1264 latiem lielāka.
Katru gadu saņemtā autodotācijas summa ir ievērojami mazāka par reāli nepieciešamo summu esošā autobusu maršrutu tīkla uzturēšanai. Pasūtīt pārvadātājam var tik maršrutus un noteikt tik reisu skaitu, cik līdzekļu ir dotāciju fondā. Reāli uzņēmums rajona maršrutus spiests uzturēt ar šķērssubsīdijām no cita veida ieņēmumiem, liedzot šos līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Pagājušajā gadā rajona maršrutu dotēšanai pietrūka 17397 latu, kas ir tikai viena gada nosacīts parāds uzņēmumam par veiktajiem pārvadājumiem. Tāpēc pēdējos gados vairs netiek paplašināts autobusu maršrutu tīkls, kas rajonā nebūt nav pietiekams un aptverošs. Par to liecina arī pašvaldību un iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu palielināt reisu skaitu un atklāt jaunus maršrutus.
Pārkārtota autobusu kustība
Šogad pirmajā pusgadā tika pārkārtota autobusu kustība, piemērojot to sociālās aprūpes centrā “Litene” strādājošo darba laikam. Reālo braucēju izrādījās mazāk, nekā pieprasījumā uzrādīts. Maršrutam “Gulbene – Litene” mēnesī tagad vajag papildu dotāciju vairāk nekā 150 latu. Šis apstāklis nepietiekamās autodotācijas apjoma dēļ liek ļoti uzmanīgi izvērtēt lūgumus par satiksmes intensitātes palielināšanu vai kustības grafika izmaiņām jebkurā maršrutā.
Optimāla autobusu satiksme būtu vismaz trīs reizes dienā uz visiem lauku ciematiem. Tāds attīstības mērķis ir noteikts rajona teritorijas plānojumā, kura sasniegšana lielā mērā atkarīga no valsts politikas autodotācijas jomā. Jāatzīmē, ka 2000. gada 6. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 202 “Valsts autoceļu fonda un pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” ļauj autopārvadājumu papildus dotēšanai lietot pašvaldību autoceļu uzturēšanai paredzētos līdzekļus, bet ne vairāk kā 5% apmērā no ienākumiem. Mūsu rajonā šī iespēja līdz šim nav izmantota.
