Tā Kunga 2002.gada jūlija 8.dienā Latgales vojevodistes Arendoles muižā, lai mērotos spēkiem, sabrauca drosmīgākie no drosmīgākajiem un stiprākie no stiprākajiem karotājiem.
Tā Kunga 2002.gada jūlija 8.dienā Latgales vojevodistes Arendoles muižā, lai mērotos spēkiem, sabrauca drosmīgākie no drosmīgākajiem un stiprākie no stiprākajiem karotājiem.
Vidzemes komtureja cīņās raidīja veselus septiņus muižu pulkus, savukārt Zemgales karotāji ieradās ar vienu pulku, Latgale ar trīs, Kurzeme cīnījās ar diviem pulkiem.
Cīņas ritēja grūti – pretinieki nepadevās, nācās pielietāt visu uzkrāto spēku un attapību. Ziņoju: visstiprākie muižas sargi stāv sardzē pie Beļavas muižas vārtiem un Veselavas muižā. Ja vēl kādam ir drosme doties cīņās par jaunām zemēm, tas lai zina, ka ar stipriem karotājiem visbagātākā ir Vidzemes komtureja, bet visstiprākie vīri mīt Zemgalē.
Vislabāk bumbas met Limbažu pilsmuižas aizstāvji, precīzāk ar loku trāpa Jaunpils un Oleru karotāji, ar arbaletu precīzāk cīnās Tāšu muižas kungs. Neviens naidenieks, ne mūris neizturēs Veselavas un Jaunpils aizstāvju cirvja sviedienus, un ar mazākām bultām, tādām kā šautriņām, viskaitīgākie būs Veselavas aizstāvji. Nav prāta darbs lauzties ar Cirstu muižas dāmām un Beļavas muižas kungiem – stiprāku par viņiem nav. Ja virves galā stājas Beļavas aizstāvji, tad labāk tūlīt padoties, kamēr visi kauli pie vietas – viņus nevienam nepārspēt. Vērtīgi laiku pavadīt smalkās kāršu spēlēs vislabāk prot Veselavas muižas kungi, tā turpinot, Veselavas robežas tiks ātri paplašinātas.
Muižu karapulki prot ne tikai stāvēt sardzē par savām robežām, bet prot gādāt par karavīru vēderu – vislabāk zivis ķeras Gārsenes karotājiem. Pašu galveno uzdevumu – zivju zupas vārīšanu ugunskurā – augstsirdīgi uzņēmās Vidzemes Bīriņu muižas labākie pulka pavāri pēc soģa ziņojuma par lielajiem vētras postījumiem Zemgalē Blankenfeldes muižā, kas likusi muižas pulkam stāvēt savu robežu, zemes un mantas sardzē, neļaujot pildīt apsolīto pavāra misiju. Pulku vienprātīgs sauciens – labākie pavāri dzīvo Bīriņu muižā!
Tiem, kam acs redz skaistumu, tas novērtēs Varakļānu aizstāvju smalko toni, iznesību un grāciju – glītākos kauju tērpus nes Varakļānu sargi.
Karavīrs būs godā turēt smalku dejas soli. Par to vislabāk gādā Veselavas muižas aizstāvji. Viņu vadoņi pat ieguva skaistākā pāra tituli tūlīt aiz balles karalienes Arendoles muižas kundzes un Krustpils barona Korfa karaliskajiem tituliem. Jaunmoku un Mercendarbes muižas savas zemes noturēs ne tikai ar spēku, bet ar skaistumu un grāciju, bet Turaidas kārotājiem jārēķinās ar klusiem un izmanīgiem sargiem.
Mums, pirmā Vislatvijas turnīra soģim, ir tas gods paziņot: Latvijas muižnieki ir kārtīgi savas zemes un sava darba sargi. Mūsu prāts ir mierā ar paklausību soģa un viņa palīgu tiesnešu teiktajam vārdam. Mūsu, soģa un zemes kungu, spriedums ir tāds: muižniekiem turpmāk būs ik gadu savus spēkus, izmanību un viltību rādīt. Ja nu kādam nav gana ar vārdiem vien, varam izrakstīt pa modes pastu pat bildes.
Augstcienībā – soģis pēc zemes kungu gribas un atvēles
