Tirzā: slēdz lauku slimnīcu.
Tirzā: slēdz lauku slimnīcu
Tirzas lauku slimnīcā šobrīd apstiprināts nolikums par sociālās aprūpes iestādes izveidi, kā arī izsludināts konkurss uz iestādes vadītāja amatu, uz kuru var pieteikties līdz 25.jūlijam, bet potenciālās kandidatūras minētajam amatam izskatīs pagasta padomes izveidotā komisija 26.jūlijā un pieņems lēmumu par vadītāja iecelšanu amatā.
“Jaunais sociālās aprūpes centra vadītājs komplektēs kadrus no 12 cilvēkiem. Uzskatu, ka viņam pēc profesijas jābūt ārstam, nevis sociālajam darbiniekam, jo citādi būs nepieciešams ārsts – konsultants. Slimnīcā līdz šim bija nodarbināti 18 cilvēki. Tas nozīmē, ka sešus vajadzēs atbrīvot. Šobrīd visi darbinieki ir brīdināti likumā noteiktajā kārtībā un viņiem tiks izmaksāta kompensācija, ko dotēja Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra,” stāsta Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis. Šobrīd aizņemtas 11 gultas, bet sociālās aprūpes iestādē ir iespējams izvietot 25 cilvēkus. Vidēji gadā iestādē vajadzētu uzturēties 15 cilvēkiem.
Skaidrojot Tirzas lauku slimnīcā izveidojušos situāciju, M.Raģelis atzīst, ka visu nosaka nauda.
“Kamēr tā ir, visiem vienalga, kādā profilā slimnīca strādā, tiklīdz naudas nav, piedāvā dažādus variantus – slēgt, meklēt kompromisu, pārorientēties vai vispār nedarīt neko. Ziemeļaustrumu slimokase ir pārtraukusi finansējumu, tāpēc slimnīca atrodas pārorientācijas posmā – 2004.gads – sociālā aprūpe uz vietējo pašvaldību pleciem,” secina M.Raģelis.
Viņš uzskata, ka nevar gaidīt 2004.gadu un tikai tad sākt rīkoties. Risinājums jārod iespējami ātrāk, lai nepieļautu līdzšinējā darba un līdzekļu izšķērdēšanu, cenšoties izpildīt valdības lēmumus.
Dotē uzturēšanos iestādē
“Mūsu uzdevums ir domāt par cilvēkiem, kuri tāpat kā es grib dzīvot Latvijā, bet ir atšķirība, vai Tirzas pašvaldība ar sava budžeta līdzekļiem risina tikai pagasta vai valsts problēmas. Diemžēl šodienas situācija liecina, ka valsts visu noveļ uz pašvaldībām, bet šāda rīcība rada to pretestību,” saka M.Raģelis.
Viņam nav saprotami, kāpēc sociālās aprūpes iestādē, ievietojot cilvēkus no citiem pagastiem, viņu uzturēšana jādotē no Tirzas pagasta budžeta, katram atvēlot 1,20 latu, jo uzturēšanās maksa mēnesī vienam cilvēkam ir 116 lati, bet visu nosegt nespēj ne pašvaldība, ne pats cilvēks.
‘’Ar katru pašvaldību, kas izmanto mūsu sociālās aprūpes iestādes pakalpojumus, mēs slēdzam līgumu, paredzot arī konkrētās pašvaldības atbalsta noteiktu summu. Esam rēķinājuši, ka, ja valsts iestādei piešķirtu dotācijas – 16 000 latu, gadā mēs varētu atrisināt visas problēmas, jo 2002.gadā sociālās aprūpes iestādes budžets ir 26 633 lati,” secina M.Raģelis.
Viņš prognozē, ka desmit gadu sociālās spriedzes un bezdarba apstākļos cilvēkiem nebūs naudas, lai samaksātu savu daļu.
“Slēdzot līgumus ar citām rajona pašvaldībām, mēs rēķinājām, ka vajadzētu saņemt no tām 6300 latu, tātad no katras apmēram 780 latu, lai varētu uzturēt iestādi, bet man nav tiesību noteikt šo summu, jo var gadīties, ka no pagasta sociālās aprūpes iestādē ievieto tikai vienu cilvēku. Kā es pēc tam šo summu atmaksāšu, ja esmu budžeta spīlēs?” prāto M.Raģelis.
Slimnieki līdz 60 gadiem
“Par sociālās aprūpes iestādes pakalpojumiem ir jāmaksā. Ja atved pašvaldība, tas nozīmē, ka tā sedz daļu uzturēšanās izdevumu, bet tie nevar būt bezgalīgi. Ir gadījumi, ka sociālās palīdzības iestādē vecos cilvēkus ievieto arī tuvinieki, tad daļu izdevumu maksā viņi.
Mēs šobrīd it kā ejam pa apburto loku, un nevainoju nevienu, jo šī ir problēma, kas kompleksi jārisina valstij. Ja valstij tā nav būtiska, arī pašvaldības nevar izšķiest savu naudu. Ir simtiem cilvēku, kam iestādes pakalpojumi ir vajadzīgi, īpaši ziemā.
Vērā jāņem ārstnieciskā efektivitāte, tāpēc valsts slimniekus iedala vēlamajos un nevēlamajos. Pēdējie ir tie, kas grauj šo efektivitāti, tāpēc aktuāls ir jautājums, kur viņi nonāk tālāk, jo valsts uzskata, ka slimnieki ir tikai līdz 60 gadiem,” spriež M.Raģelis.
Arī sociālās palīdzības iestādē nav aizliegts sniegt medicīniskos pakalpojumus, tikai nav zināms, kas par tiem maksās.
