Lai gan Lauku atbalsta dienests paredz, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu kopējais iegūtās labības apjoms būs par 13 procentiem mazāks, Gulbenes rajona augkopības speciālisti uzskata, ka ziemāju raža būs laba.
Lai gan Lauku atbalsta dienests paredz, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu kopējais iegūtās labības apjoms būs par 13 procentiem mazāks, Gulbenes rajona augkopības speciālisti uzskata, ka ziemāju raža būs laba.
“Domāju, ka šoruden ziemāju ražība problēmas neradīs, ja vien nesāksies pārmērīgas lietavas vai citas klimatisko laika apstākļu kaprīzes. Izbraucot pa rajona pagastiem un apskatot sējumus, domāju, ka no hektāra izdosies iekult 2,7 līdz 2,8 tonnas graudu,” rēķina rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lūcija Cīrule.
Sliktāka var būt vasarāju raža, jo īpaši tīrumu augstākajās un paugurainākajās vietās, kur ir sausāks. L.Cīrule atzīst, ka ražību ietekmē arī sējumiem paredzēto platību augsnes vēlā sagatavotība. Speciāliste domā, ka šogad priecāties var tie saimnieki, kas lielākā vai mazākā platībā audzē eļļas kultūru rapsi, jo minētā kultūra labi augusi.
Lauku atbalsta dienesta speciālisti lēš, ka šogad labības kopraža varētu būt 845 000 tonnu no tiem 383 730 tonnas – kvieši. Pērn kopējais iegūtās labības daudzums bija 928 000 tonnu. No tām 451 700 tonnas kvieši, 107 200 – rudzi un 231 100 tonnas mieži. Kā vienmēr lielāko graudaugu, kā arī eļļas augu ražu plānots iegūt Zemgalē, bet vismazāko – Ziemeļvidzemē. Piemēram, miežu kopējā raža šogad varētu būt 236 800, rudzu – 84 400, 80 300, griķu – 9 500 tonnas. Eļļas augu kopieguve varētu būt 26 900, bet kartupeļu – 766 300 tonnas.
Par prognožu precizitāti varēs pārliecināties tiklīdz sāks novākt labību.
