Piedalīties šajā jaukajā, emocionālajā, interesantajā un iedvesmojošajā pasākumā bija iespējams ar biedrības „Atspulgs 5” sakariem ar bijušajiem novadniekiem, kuri tagad dzīvo Vācijā, un, protams, trīsreiz pateicoties biedrības „Atspulgs 5” valdes priekšsēdētājas Annas Vīgantes milzīgajām darba spējām, neatlaidībai un ieinteresētībai.
Ceļā dodas trīs kolektīvi: Gulbenes kultūras centra senioru deju kopa „Vērdiņš” ar izcilo un cienījamo vadītāju Dainuvīti Putniņu, Lejasciema kultūras nama senioru jauktais vokālais ansamblis „Satekas” ar savu unikālo, vienmēr saulaino, enerģisko un idejām pārņemto vadītāju Viju Nuržu un Daukstu pagasta folkloras kopa „Līgo” ar jauno, šarmanto vadītāju Ivetu Golvaču. Pirmā diena ceļā aizlido nemanot, pateicoties erudītajai, atraktīvajai, uzmanīgajai un iejūtīgajai brauciena vadītājai Vēsmai Stapānei un šoferiem Romānam un Artim. Pirmā nakšņošana – Polijas pilsētā Kentšinā pie Gulbenes novada sadarbības partneriem. Ir tuvu pusnaktij, bet mūs sagaida Kentšinas pašvaldības vadītājs Slavomirs Jaruseks un viņa komanda ar gardām vakariņām. Poļiem ir teiciens – ja ciemiņš mājā, tad Dieviņš mājā. Tas apstiprinājās, mēs to jutām.
Zāle nogrand
20.augusts. Apmeklējam Hitlera bunkuru jeb Vilku midzeni Gierlošā, kurā Hitlers pavadījis visgarāko laiku – 906 dienas, te arī pirmais atentāts pret Hitleru. Tālāk – Sv.Lipkas klosteris, kas ir viena no skaistākajām baroka arhitektūras pērlēm Polijā. Baznīcā – neliels ērģeļmūzikas koncerts, kas ir baudījums dvēselei. Ekskursijas vada īpaša persona pensionārs Andžejs – novada vēstures pētnieks un zinātājs. Slavomirs Jaruseks iepazīstina ar nelielu ražotni, kas darina jaukas lietiņas no koka: dārza skulptūras, dzirnaviņas, putnu būrīšus, lielos zīmuļus un svilpītes. Jauki – izdoma palīdzējusi atvērt ražotni un dot darbu dažiem cilvēkiem.
Pēcpusdienā koncerts Kentšinas priekšpilsētā Koroļovā. Piedalās četri poļu pašdarbības kolektīvi un mēs – trīs kolektīvi no Latvijas. Skatītāji sanāk, jo Polijā darbdiena ir no pulksten 7.00 līdz 15.00. Mūs aizrauj pirmā kolektīva skaistie tērpi, virtuozais akordeonists un programma, kurai gribas dziedāt līdzi. Nākamās trīs grupas uzstājas pie mikrofoniem, sākas tehniskas problēmas ar skaņu iekārtām. Uzstājas Latvija – gulbenieši. Visus mikrofonus nost! Dejo „Vērdiņš”. Solis stingrs, bet viegls, viss ļoti izkopts. Augumi, acis, smaidi – „Vērdiņš” zina, ko dara. Priecīgais kustīgums ir tas, kas parauj līdzi skatītājus. „Līgo” meitenes un Ivo bez kādiem mikrofoniem piedzied pilnu zāli, iemāca poļiem velēšanas ritmus, ovācijas neizpaliek, nobeidz ar latviešu dvēseles dziesmu „Pie Dieviņa gari galdi”. „Sateku” vadītāja programmu izvēlējusies īpaši rūpīgi – skan latviešu, poļu, austriešu populāras dziesmas un pati dejo ar akordeonu uz pleca. Tas „paņem” publiku, skan aplausi, publika latviski nesaprot, bet atbalsta. Kad uzzina, ka vienam no skanīgās balss īpašniekiem ir 83 – zāle nogrand!
Vibrācijas iet caur mums
22., 23., 24.augusts. Berlīne. Lielākajai daļai ceļotāju tikšanās ar Berlīni notiek pirmo reizi. Katru dienu – viens koncerts, ekskursijas.
Brandenburgas vārti – vispazīstamākais Berlīnes simbols. Berlīnes mūra biezums pie Brandenburgas vārtiem bija apmēram trīs metri. Seko vakara izbrauciens trīs stundu garumā pa Šprē upi ar kuģīti – Berlīne naksnīgajās noskaņās. Tad kaut kas tāds, kas aizrauj elpu – pie reihstāga upes vienā krastā uz ēkas sienas tiek demonstrēti dokumentālie kadri par Berlīnes mūra krišanu, otrā upes krastā simti – skatītāju! Mēs pa vidu uz kuģīša, vibrācijas iet caur mums.
Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca – viens no neparastākajiem Berlīnes simboliem. 1943.gadā dievnams pilnībā sabombardēts, palicis tikai pussagruvušais tornis, kas saglabāts kā piemiņas zīme par kara šausmām. Pārsteidzošs fakts, ka lielā Kristus skulptūra, kas bija nostiprināta pie baznīcas grieztiem, bombardēšanas laikā netika bojāta. 1963.gadā tika pabeigta jaunās, modernās baznīcas un torņa būve blakus vecā torņa drupām. Ieejot baznīcā, atklājas pārsteidzošs skats – visas sienas sastāv no maziem lodziņiem, kas gaismā blāzmo apbrīnojami skaistā tumšzilā krāsā. Iespaidīga zeltītā Kristus figūra novietota virs mūsdienīga galvenā altāra.
Blakus Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcai laukumā atrodas arī viena no festivāla skatuvēm. Klausāmies brīnišķīgu orķestri, kurā galvenais instruments ir mutes ermoņikas, uzstājas vēderdejotājas, dziesminieki, dažādu Vācijas novadu dejotāji. Četrās garās rindās – informāciju un dažādu aktivitāšu stendi. Vācijā seniori iziet sabiedrībā, pašapzinīgi, mākslinieciski tendēti, atjaunoti. Cilvēkiem cienījamā vecumā Vācijā ir pieejams plašs aktivitāšu klāsts – atpūta kūrortos un SPA centros, izklaide koncertos, mūziklos un teātros, kultūras baudījums daudzpusīgos muzejos, aktīva atpūta pārgājienos, tiek piedāvāti elektroriteņi, var gleznot, darināt rokdarbus, skrūvēt un zāģēt. To visu mēs uzzinām daudzajos stendos. Uzzinām, ka vidējā pensija ir 900 eiro, ka skolotāju alga ir no 3000 līdz 4000 eiro mēnesī.
Jutāmies kā patrioti
Visos koncertos par mums rūpējas Heino – igaunis, sociālā darba vadītājs, menedžeris Berlīnē.
Koncerti bija senioru dzīves centros, pēdējais centrālajā Berlīnes sociālās aprūpes organizēšanas centrā, te mums pievienojas Gita, kura vada koncertu. Lai būtu kopā ar mums, Gita braukusi septiņas stundas no Štutgartes. Koncerta noslēgums katru reizi liek sariesties asarām un uz brīdi aizdomāties, pārņēma lepnuma un prieka sajūta par kolektīvu, par cilvēkiem apkārt, par dzimteni un manu vietu tajā visā.
Pēc tam mūsējie sacīja: mēs jutāmies kā savas tautas patrioti, mēs bijām lepni, redzot to sajūsmu, aizkustinājumu, ko mūsējo priekšnesums radīja vācu publikā.
Pēdējā koncertā ir prieks sadziedāties ar vācu senioru kori. Vēl kāds jauks fakts – koncerta starpbrīdī pienāk kāda vācu kundzīte un lūdz, vai varam izpildīt vēl kādu dziesmu. Saprotam – tā ir „Pūt, vējiņi”. Vija ātri atrod vajadzīgos toņus un – dziesma skan!
Šajā braucienā devās seniori no Stradu, Daukstu, Lejasciema, Lizuma, Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Līgo pagasta un Gulbenes. Paldies pārvalžu vadītājiem par finansiālo atbalstu savējiem, tādējādi kaut nedaudz atvieglojot senioru maciņus!
Paldies sponsoriem un atbalstītājiem! Paldies visiem brauciena dalībniekiem par labestību, mīlestību, iejūtību, humoru, dzīvesprieku!
Mums būs vēl kopīgs pasākums, jo Pēteris aizmirsa viesnīcas numuriņā Kentšinā savu koncerta tērpu. Tā ir laba zīme – uz atgriešanos! ◆
