Par laimi, visas pārējās māsas malku ir saņēmušas un līdzīgi ultimāti neseko.
51.
Par laimi, visas pārējās māsas malku ir saņēmušas un līdzīgi ultimāti neseko. Ja būtu mazāk aizņemta un ik brīdi nejustu to darbu gūzmu, kas nu ik dienas birst uz galvas, varbūt nožēlotu savu izvēli. Taču nevaļa ir nevaļa, nekādai analīzei lieka minūte nepaliek. Te darbs slimnīcā, pieņemšana ambulancē, mājas vizītes un pāri visam iestādes vadīšana. Protams – cieš ģimene. Bērni jūt manu trūkumu, bet pašu redz maz. Vīrs pēc demobilizēšanās ir beidzis rentgenologu kursus, braukā uz rajona slimnīcu un pusslodzi strādā arī ambulancē pie mums. Ja nebūtu pagātnē bijis tik daudz atšķirtības, varbūt būtu arī izlepuši un nezinātu, ko gribēt un ko varēt. Tagad ar sajūtu, ka esam stabilā vietā visi kopā, pietiek. Esam tautai vajadzīgi, un – kas gan cits, ja ne mēs…
Algas apmierina, un ir jau vēl tikai darba ceļa sākums. Jaunība ies mazumā, bet pieredze nāks tās vietā. Visu izšķirs laiks! Slīcinot pirmos kucēnus, vēl nezinām, vai arī nākamie nebūs jāslīcina.
2. Ar dzirnakmeni plecos
Uz lieliem notikumiem dara dižus un paliekošus darbus. Arī pie mums ceļ gandrīz vai gadsimta celtni – brīvdabas estrādi. Tieši pretī slimnīcai aiz upes top celtne, kurā skanēs un atbalsosies ne tikai pašu ciema kultūras notikumi. Katrai lietai ir divas puses – labā un sliktā, un mediķi bieži izbauda negatīvo notikumu augļus. Arī prieku pārdozējot, sākas saindēšanās ar to. Pārprieks sēj nelaimi. Pati estrādes celtniecība arī atnes bēdas. Darbā piedalās pagasta jaunieši, un jaunībā, kā zināms, jūra līdz ceļiem, kur nu vēl upīte. Kā gadījās, kā ne, bet slimnīcā atskan sauciens: “Slīkst zēns!” Patiesībā jau noslīcis. Kāds drosminieks viņu gan izrāvis no ūdens, nu viss mūsu rokās. Kā Dieva dots, slimnīcā tieši tanī stundā kā revidents manam darbam no rajona slimnīcas atrodas pieredzējis ārsts, kurš zina, kas un kā jādara. Tā man ir mācībstunda darbā. Nekad nedomāju, ka netiešā sirds masāža var fiziski tā nogurdināt rokas; sešdesmit reizes minūtē izdarot grūdienus sirds rajonā, cerot, ka tas palīdzēs, ka reizē ar savu dzīvo elpu izdosies viņu atgriezt dzīvē. Neesam pat pamanījuši, kā apkārt salasījušies cieminieki, kas sāk mums palīdzēt gan masējot, gan elpinot. Arī kolhoza druknais priekšnieks metas uz ceļiem un pārmaiņus ar citiem palīdz, ko var.
