Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas apvienības “Apsardze” Vidzemes starprajonu nodaļas galvenais speciālists – kinologs Jānis Pavlovskis septembra nogalē piedalījās Zviedrijas darba suņu čempionātā.
Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas apvienības “Apsardze” Vidzemes starprajonu nodaļas galvenais speciālists – kinologs Jānis Pavlovskis septembra nogalē piedalījās Zviedrijas darba suņu čempionātā.
“Kopā ar vēl vienu suņu apmācības speciālistu un tulku, man trīs dienas bija iespēja vērot, kā dienesta suņi glābj cilvēkus pēc zemestrīces un kā meklē mežā pazudušus bērnus. Braucienu atmaksāja Zviedrijas armija. Uzaicinājumu saņēmu tādēļ, ka Latvijā apmācu suņus. Ar iespēju vērot čempionāta norisi esmu apmierināts. Patīkami, ka lielākā uzmanība bija veltīta tiem cilvēkiem, kas apmāca suņus. Runājām kā līdzīgs ar līdzīgu,” stāsta Jānis Pavlovskis, kas kinoloģijā strādā 30 gadu.
Valdību interesē kinologu darbs
Zviedrijas valdībai interesē, kā strādā kinologi un suņu audzētāji. Valstī ir atcelti pirms 20 gadiem noteiktie nodokļi suņu audzētājiem, lai maksātnespējīgākie neslēptu faktu, ka viņiem pieder suns. Latvijā suņu īpašnieki maksā gan par suņu dresūru, gan par profilaktiskajām potēm, bet Zviedrijā par to maksā valsts. Valdība uzskata, ka apmācīts suns ir sabiedrības drošības garants. “Iedomājieties sacensības, kur piedalās divi simti suņu. Nekas neliecina, ka te sacenšas suņi: viss ir tīrs un sakopts. Novietoti īpaši konteineri dzīvnieku fekālijām. Ja šo konteineru nav, tad vaino sētnieku un viņam teritorija ir jāsakopj, jo sētnieks ir pakļauts komunālo pakalpojumu dienestam, kas viņam par darbu maksā algu. Zviedrijā valda sakoptība,” vērtē J.Pavlovskis.
Lētāk apmācīt nekā ārstēt
“Zviedrijā uzskata, ka suņu apmācība ir lētāka nekā cilvēka ārstēšana, ja viņu sakodis suns. Arī Latvijā būtu līdzīga situācija, ja mums, tāpat kā Igaunijai, Zviedrijas valdība piešķirtu miljonu dolāru suņkopības attīstībai. Igauņi mūs ir ievērojami apsteiguši. Tur drīzumā lems par kinologu darbu. Latvijā kinologu darbu cenšas individualizēt un sašķelt. Mēs vadāmies pēc principa: “Skaldi un valdi!”
Latvijas Kinoloģiskā federācija aizvien noteiktāk strādā ar Latvijas valdību, lai kļūtu par vienīgo valstī, kas nodarbojas ar suņu vaislas darbu, lai gūtu peļņu. Pietrūkst intereses par suņu vispusīgu apmācību. Latvijas sabiedrībā izveidojies nepareizs priekšstats, ka apmācīts suns ir bīstams sabiedrībai,” uzskata kinologs.
Izrāda cieņu arī dzīvniekam
Zviedrijā J.Pavlovskis pārliecinājies, ka apmācīts suns ir garants dzīvnieka īpašnieka un sabiedrības drošībai. Viņam neesot izdevies redzēt nevienu suni, kam pastaigas laikā ap kaklu būtu aplikta asā kakla siksna. “Ja kakla siksnas izmanto pastaigās, tad saimnieks izrāda necieņu dzīvniekam. Tā norāda uz cilvēka bezspēcību attiecībā pret suni.
Sacensībās suns atteicās paklausīt saimnieces pavēlei un negribēja celties. Sieviete tikai salieca kāju celī, tā norādot, ka jāceļas. Sunim viņa pat nepieskārās, bet ar kāju izdarīto žestu tiesneši novērtēja kā necienīgu izturēšanos pret suni.
Tam nav nozīmes, vai tu iespēri stipri, viegli vai vispār to neizdarīji. Būtiski, ka arī vēlme uzskatāma par necieņu,” stāsta J.Pavlovskis.
Neskopojas ar līdzekļiem
Organizējot apmācīto dienesta suņu čempionātus, Zviedrijas valdība atvēl līdzekļus sacensībām piemērotas vides radīšanai. Piemēram, lai izveidotu drupas, kas atgādinātu zemestrīcē radītos postījums, iztērēti 50 tūkstoši dolāru. “Aicināju zviedru kinologus, lai brauc uz Latviju. Te sagruvušu objektu pietiek. Nevajadzēs naudu tērēt,” joko J.Pavlovskis. “Mākslīgi radītajās gruvešu kaudzēs bija paslēpti cilvēki, bet šim uzdevumam sagatavotiem suņiem viņi bija jāatrod. Lai pārbaudītu dzīvnieku spēju nepakļauties dažādiem blakusapstākļiem, mākslīgi radīja dažādus trokšņus. Raudāja bērni, skanēja svilpieni, sprādzieni, suņu rejas, kaķu ņaudēšana un citas spalgas skaņas. Suņiem vajadzēja koncentrēties un strādāt šajā troksnī. Viņi to spēja,” stāsta kinologs.
Zviedrija ir vienīgā, kas piegādā valstīm apmācītus suņus, kuri palīdz atrast cilvēkus un sprāgstvielas. Lai vērotu, kā suņi meklē mežainā apvidū pazudušus cilvēkus, zviedri nojaukuši arī zirgu fermu, lai pēc čempionāta uzceltu to no jauna.
Izmanto privātos pakalpojumus
J.Pavlovskis ievērojis, ka salīdzinājumā ar zviedriem, latvieši izvairās no krāšņām sacensību dalībnieku parādēm un gājieniem. “Pie mums to uzskata par komunistiskās ideoloģijas palieku. Zviedrijā pirms dienesta suņu čempionāta bija krāšņs gājiens ar karogiem un orķestri. Tajā piedalījās ne tikai čempionāta dalībnieki, bet arī organizatori, viesi, tiesneši un novērotāji. Parāde ir cieņas izrādīšana. Latvijā neprotam radīt savu tēlu,” uzskata kinologs. Ja Zviedrijā amatpersona suņu apmācībā sadarbojas ar privāto sektoru, tas ir liels panākums. Latvijā diemžēl nav privātpersonu, kas palīdzētu policijai patrulēt, iesaistot apmācītus suņus. Krievijā šādus suņus izmanto tūkstotis policistu, bet četri tūkstoši ir privātā sektora pārstāvji. Iedzīvotāji palīdz labprātīgi. Arī Igaunijā izveidota apmācītu suņu vienība, kas piedalās cilvēku glābšanā. Šīs grupas darbu apmaksā Zviedrijas valdība. “Tā meklē ceļu arī uz Latviju, tikai mums tas ir jāatver. Zviedri izteikuši vēlēšanos Latvijā darboties divos virzienos – izveidot cilvēku glābšanas dienestu un palīdzēt meklēt sprāgstvielas. Tad nebūs jāpiedzīvo traģēdija, kas risinājās Rīgā universālveikalā “Centrs”,” saka J.Pavlovskis.
