Ornitologs: dzirnavu dambī gulbjiem noderētu mākslīgā saliņa. Tuvojoties Gulbenes pilsētas svētkiem, interesantu saruntēmu redakcijā iesāka ilggadējais gulbenietis Staņislavs Tarass.
Ornitologs: dzirnavu dambī gulbjiem noderētu mākslīgā saliņa
Tuvojoties Gulbenes pilsētas svētkiem, interesantu saruntēmu redakcijā iesāka ilggadējais
gulbenietis Staņislavs Tarass. Nodoms ir vislabākais – pievilināt pēc iespējas vairāk gulbju pilsētai, kas nes šā cēlā putna vārdu.
“Gulbenes Dzirnavu dambī ir tikai viena gulbju mājiņa. Kāpēc nevarētu būt vēl otra? Būtu jau divām gulbju ģimenēm, kur apmesties,” saka S.Tarass. Savukārt gulbeniete Dzidra Ziediņa, kas dzīvo līdzās Dzirnavu dambim un diendienā ar prieku novēro un baro gulbjus, atzīst, ka putni neligzdo gulbju mājiņā. Tiem ligzda ir meldros.
Gan S.Tarass, gan Dz.Ziediņa priecājas, ka Gulbenē nu jau vairākas vasaras pēc kārtas mājo tai piederīgie lidoņi.
“Es baroju putnus ar kliju maizi. Sanāk pīļu pilna krastmala. Tad gulbji. Čāpo pa sauszemi kā tādi vecīši. Sirds priecājas, to redzot. Šogad Dzirnavu dambī dzīvo gulbju pāris, kam bija seši mazie putnēni. Tagad palikuši pieci. Viens būs gājis bojā. Iedzīvotāji seko līdzi putnu dzīvei un pāri nedara. Arī citi tāpat kā es baro kaimiņus – putnus,” saka Dz.Ziediņa.
Gulbju pāra mazuļi esot lieli un brangi – puszoss lielumā. Reizumis tie kļūstot nikni. Sevišķi gulbju mamma, kas var šņākt gluži kā čūska.
Gulbenieši atceras, ka pērn gulbju pāris, kas bija apmeties Dzirnavu dambī, piedzīvoja traģēdiju.
Gulbju māte gāja bojā. Mazuļi pasaulē nenāca. Gulbis vientuļš un nelaimīgs palika tepat līdz rudenim. “Gulbim bija gredzens ap kāju. Arī šogad Dzirnavu dambī apmeties putns ar gredzenu. Vai tas būtu tas pats gulbis? Nezinu. Saka jau, ka gulbji esot uzticīgi – ja viens no pāra iet bojā, tad otrs jaunu mīlestību nemeklē,” prāto Dz. Ziediņa.
Viņa arī atceras, ka pērn te dzīvojušais gulbju pāris dzinis projām citus savas sugas brāļus. Iespējams, Dzirnavu dambī ir tikvien plašumu, lai paslēptos un paēstu tikai viena gulbju ģimene.
Ornitologs Andris Avotiņš saka, ka gulbji apmetas tur, kur ir ūdens baseins ar piemērotu veģetāciju. Šiem putniem, lai vītu ligzdu. ir nepieciešamas aizaugušas ūdenskrātuves. “Pēdējos gadu desmitos arvien palielinās tendence, ka gulbji vēlas dzīvot un ligzdot cilvēka tuvumā. Varbūt tāpēc, ka cilvēks cenšas piebarot gulbi ar maizi vai ko citu. Patiesībā tas nav labi, jo rodas problēmas – gulbji nelido projām, slimo. Cilvēkam gulbjus nevajadzētu piebarot, jo putns pierod pie cilvēka tiktāl, ka var kļūt agresīvs. Nereti gulbji nodara miesas bojājumus cilvēkiem, īpaši bērniem,” saka ornitologs.
Tādās nelielās ūdenskrātuvēs, kāds ir Dzirnavu dambis Gulbenē, tipiska esot situācija, ka ligzdo tikaiviens gulbju pāris. Parasti tuvumā mēģinot būt vēl kāds vientuļš gulbis vai pāris putnu, kas nav pamanījušies ieņemt labāko ligzdas vietu. Tad mēdzot būt konflikti.
Dažkārt cilvēkiem ir nepareizs priekšstats, ka gulbim obligāti jāligzdo katru gadu. Paiet vairāki gadi, kamēr šīs sugas putns kļūst pieaudzis un gatavs savas cilts turpināšanas misijai. Turklāt no dabas apstākļiem atkarīga putna izvēle – ligzdot šogad vai ne. Gulbis mēdz dzīvot ilgu mūžu – līdz 20 gadiem un varbūt pat ilgāk. Pieaugušiem putniem piemērotos apstākļos mēdz būt no četriem līdz septiņiem mazuļiem.
A. Avotiņš saka, ka gulbju mājiņa Dzirnavu dambī nederēs ligzdas vīšanai. Savvaļas gulbji nekad šo vietu neizvēlēsies. Šādas mājiņas noder vienīgi gulbjiem, kam nav kur citur kur palikt. Tādi, piemēram, ir Rīgas kanālu gulbji ar apgrieztajiem spārniem. Pēc ornitologa domām gulbenieši saviem gulbjiem dambī varētu izveidot mākslīgu saliņu jeb platformu (2×3 metri) ūdensaugu (piemēram, vilkvālīšu) cerā. Tur gulbis labprāt uzkavēšoties.
Latvijā sastopamas trīs gulbju sugas, izplatītākā – paugurknābja gulbis, kas ligzdo arī Gulbenē. Šim putnam raksturīga skaļa spārnu švīkstoņa un patīk ligzdot seklās, aizaugušās ūdenskrātuvēs un zivju dīķos.
Reti Latvijā ligzdo ziemeļu un mazais gulbis. Tie galvenokārt ir caurceļotāji. Visu sugu gulbji mūsu valstī ir aizsargājami putni.
