Ar šādu teikumu beidzas atbilde, kuru no policijas saņem persona, kas iesniegusi pieteikumu vai paziņojumu par, viņasprāt, noziedzīgu nodarījumu vai citāda veida tiesību aizskārumu vai pāridarījumu.
Ar šādu teikumu beidzas atbilde, kuru no policijas saņem persona, kas iesniegusi pieteikumu vai paziņojumu par, viņasprāt, noziedzīgu nodarījumu vai citāda veida tiesību aizskārumu vai pāridarījumu.
Jebkuram no mums ikviena, pat visneitrālākā saskare ar policiju rada saspringumu un pārsvarā negatīvas emocijas. Divtik emocionāls un vieglāk aizskarams ir cilvēks, kuram nodarīts pāri, kurš vēršas policijā pēc palīdzības un jau iepriekš cer, ka tiks pieņemts viņam vēlams lēmums.
Policija kā viena no valsts varu realizējošām institūcijām darbojas publisko tiesību jomā – piedalās valsts un tās institūciju attiecību kārtošanā ar privātpersonām galvenokārt administratīvo un krimināltiesību ietvaros. Tas nozīmē, ka iesniegumi jāizskata objektīvi, vispusīgi un pilnīgi, nodrošinot spēkā esošo likumu ievērošanu.
Jāuzklausa visi viedokļi
Policijas darbinieks nedrīkst aprobežoties ar vienpusīgu iesnieguma izskatīšanu, bet jāuzklausa visas notikumā iesaistītās personas, jo “karojošām pusēm” allaž ir atšķirīgi un nereti pat diametrāli pretēji viedokļi. Grūti nākas atšķetināt apstākļu un argumentu jucekli, atmest nesvarīgo un lietai nepiederīgo, lai nonāktu pie objektīva un pamatota lēmuma. Dažkārt ir vēl ļaunāk – lai notikumu pavērstu sev vēlamā gaismā, iesniedzējs apzināti sniedz nepatiesas ziņas.
Apšauba izteikumu pareizumu
Par tipisku uzskatāms piemērs ar motorollera – skutera pazušanu no stāvlaukuma pie Skolas ielas veikala Gulbenē. Sākotnēji iesniedzējs paskaidroja, ka braucamrīks nozagts no 17. uz 18.jūliju. Nekādu citu ziņu viņa rīcībā neesot. Jau pārbaudes sākumā policija noskaidroja virkni pretrunu, kas ļāva apšaubīt iesniedzēja izteikumu patiesumu. Izrādījās, ka notikumi risinājušies gan norādītajā laikā – naktī starp pulksten 2.00 un 6.00, taču diennakti iepriekš. Arī skuters nav pazudis, bet tā īpašnieks vispirms nejauši iebraucis sānos stāvošai automašīnai “Audi”.
Nav grūti izrēķināt, cik laika policistiem jāstrādā nelietderīgi, lai pārbaudītu daudzus šādus apzināti nepatiesus ziņojumus un liecības tā vietā, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri patiešām cietuši noziedzīgos nodarījumos.
Sūdzas par kaimiņiem
Citā gadījumā mājas saimniece periodiski raksta sūdzības par kaimiņiem (kas gan tagad nomainījušies, bet vienalga ir slikti), kuri neko nedarot viņai pa prātam un tāpēc traucējot. Sūdzības iesniedzēja pat likusi uzcelt ķieģeļu sētu starp mājām, taču gandarījuma vienalga neesot. Policijā saņemtie izskaidrojumi par šādu attiecību noregulēšanas kārtību viņu neapmierina, jo tā, lūk, neesot tāda, kādu viņa vēloties.
Arī šādos gadījumos policistam persona ir jāuzklausa un profesionāli jāsniedz korekta un pamatota atbilde.
Vēl viens sabiedrības un policijas nesaprašanās iemesls ir iedzīvotāju nepietiekamās zināšanas par likumiem, kuri regulē pieteikumu un paziņojumu pārbaudes, pierādījumu vākšanas un izvērtēšanas kārtību. Nereti iesnieguma beigu teikums ir kategorisks – lūdzu ierosināt krimināllietu.
Atteikums nav nevēlēšanās strādāt
Taču krimināllietas ierosināšanai, kā noteikts likumā, ir jābūt ne tikai iemesliem (personu pieteikumi, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi vai attiecīgu materiālu iesniegšana, presē publicētās ziņas un cits – Kriminālprocesa kodeksa 107.panta 1.daļa), bet arī pietiekamam pamatam, kas norāda uz noziedzīgo nodarījumu. Tieši šāda pamata esamības vai neesamības noteikšanu policijas darbinieki veic materiālu pārbaudes gaitā.
Ja iemeslam ir pamats, tiek lemts jautājums par krimināllietas ierosināšanu. Ja nav – pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Šis formulējums nav izdomāts un nebūt neizsaka policistu nevēlēšanos strādāt. To paredz likums gadījumos, kad veiktās pārbaudes rezultātā (tā saukto atteikuma materiālu apjoms ir visai solīds) ir konstatēti apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā (Kriminālprocesa kodeksa 5.pants). Jāpiebilst, ka ieinteresētajām personām vienmēr ir tiesības iepazīties ar lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu un visiem materiāliem, uz ko šis lēmums pamatots. Lēmuma pieņemšanas pamatotību uzrauga prokuratūra.
