Šī naudas iedošana un pieņemšana ir viena ķēpelīga lieta.
56.
Šī naudas iedošana un pieņemšana ir viena ķēpelīga lieta. Devējam bieži ir žēl dot un ņēmējam bail ņemt. Ja nu sauc pie atbildības? Ir jau dzirdēts! Par to raksta avīzēs, lai biedētu devējus un neapdomīgos ņēmējus. Pacients droši vien spriež: “Darbs ir padarīts, ārsts taču saņem algu. Ja nu es viņu apvainošu? Nedošu.” Kukulis vai pateicība bieži tāds ir jautājums. Ja mani grib nopirkt, dabūt to, kas nepienākas, tas ir kukulis, un tad jau tas ir pārkāpums, un pērkams ārsts nekā nav vērts. Pateicība ir pavisam kas cits. Var novēlēt pat māju vai uzdāvināt savu suni, nerunājot par konfekšu kasti vai ziediem.
Ar suņa dāvinājumu man ir pieredze. Nomaļā vietā, meža ielokā dzīvo divas manas pacientes – māte un meita. Mājiņa kā uz vistas kājas, abas invalīdes. Mani vienmēr gaida, kā pašas izsakās, kā saulīti atspīdam. Pamazām esmu viņas iepazinusi: meita Alise ir I grupas invalīde pēc bērnībā pārslimotas cerebrālās triekas. Nesagatavotam cilvēkam, redzot mokošās piespiedu kustības, ķermeņa rausti pārvietojoties un runājot, ir ļoti nepatīkami. Es zinu, ka jāizturas tā, it kā šo parādību nebūtu. Pacietīgi uzklausu, cenšos izmeklēt. Jau pirmajās tikšanās reizēs pamanu, ka istabiņā ir daudz blusu. Atģērbjot slimnieku, tās meklē jaunu mājvietu, un ārsts ir salds kumoss. Blusu perēklis ir takšelis, abu mīlulis. Kā jūtas cilvēks, kura drēbēs salec daudzi blusu desmiti un varbūt simti? Šausmīgi! Kukaiņi uzreiz kož, lien zem drēbēm. Nākamā pieturas vieta pēc šī apmeklējuma ir kluss meža ceļš, kur velku nost drēbes un tās izkratu. Šoferis ir mans vīrs, un blusu kratīšana ir iespējama. Ir vasara, tāpēc pārģērbšanās ārā nav problēma. Beidzot pienāk diena, kad manas pacientes vairs mājās palikt nevar. Šoreiz mani blusainais taksis saņem īpaši nikni, it kā es viņam būtu nodarījusi ko ļaunu. Zobus atņirdzis un dvesdams tāpat kā saimniece, viņš pamanās iecirst zobus neatliekamās palīdzības somā, ko pagrūžu niknulim pretī. Riešanas saceltais troksnis traucē pat manu labdienu saklausīt. Slimnieces viena par otru cīnās, lai suni dabūtu zem gultas. Ar grūtībām un kūjas palīdzību tas beidzot izdodas. Kādu brīdi briesmonis vēl nikni rūc, tad pieklust. Nu varu večiņu izmeklēt. Konstatēju, ka stāvoklis ir vēl nopietnāks, nekā likās sākumā. Plaušu karsonis un sirdsdarbības nepietiekamība ir smagā formā.
