Vakar no Gulbenes uz Aglonu devās svētceļnieki, kas septiņās dienās veiks gandrīz 190 kilometrus. Gulbenes svētceļotāju pulkā galvenokārt bija jaunieši.
Vakar no Gulbenes uz Aglonu devās svētceļnieki, kas septiņās dienās veiks gandrīz 190 kilometrus. Gulbenes svētceļotāju pulkā galvenokārt bija jaunieši.
“Svētceļojuma būtība ir atgriešanās pie Dieva, sevis attīrīšana un atbrīvošanās no liekā. Šajā laikā ceļiniekam ļauts saprast, kāda ir viņa dzīves sūtība. Šāds ceļojums stiprina ticību. Svētie Raksti liecina, ka izraēļa tauta katru gadu gāja svētceļojumā uz Jeruzalemi,” skaidro bijušais gulbenietis, priesteris Andris Kravalis.
Viņš norāda, ka svētceļojumu tradīcija nav tikai kristīgajā reliģijā, bet arī citās. Tas pierāda, ka cilvēki apzinās, ka visa dzīve ir kā svētceļojums. Ejot vairākas dienas un nedēļas cilvēks labāk apzinās savu dzīves mērķi. “Esmu piedalījies svētceļojumā no Liepājas. Trijās nedēļās novērtēju, kā šāds ceļojums maina cilvēciskās attiecības. Daži ģimenes cilvēki izlīga, citi salaulājās, kāds kristījās. Esmu sapratis, ka svētceļojums ir atgriešanās laiks,” saka A.Kravalis. Viņš uzskata, ka gulbenieši var priecāties, ka no šīs pilsētas pēdējos gados uz Aglonu devušās svētceļotāju grupas. Turklāt gandarījumu rada, ka jaunieši ir atsaukušies izaicinājumam, vecāki ir atbalstījuši. “Ieraugot šādus ceļiniekus, katram rodas pārdomas. Cits tos uzskata par trakiem, kas labprātīgi ļāvušies gara ceļa grūtībām, savukārt cits redz krusta zīmi. Šie jaunieši sludina krusta zīmes nozīmi, mūžīgo dzīvību un vērtības,” domā A.Kravalis.
Pirms došanās ceļā svētceļnieki ciemojās arī Gulbenes vecajā katoļu kapelā, kā arī Gulbenes luterāņu baznīcā. Pensionētais priesteris Jāzeps Mičulis svētceļniekus svētīja ar ūdeni un vēlēja dievpalīgu un svēto aizstāvību.
