Devīto dienu Daukstu pagastā deg Ušura purvs. Trešdien purvā lokalizētajā ugunsgrēka vietā strādāja desmit Valsts meža dienesta darbinieki.
Devīto dienu Daukstu pagastā deg Ušura purvs. Trešdien purvā lokalizētajā ugunsgrēka vietā strādāja desmit Valsts meža dienesta darbinieki.
“Lai arī laiks ir kļuvis vēsāks, tomēr arī vējaināks. Lietus te nav bijis, un arī nesola, ka tuvākajā laikā varētu būt. Lietus mākoņi, kas it kā parādās debesīs laiku pa laikam, aiziet mums garām. Ja tā turpināsies, varēsim degošo purvu uzraudzīt līdz Ziemassvētkiem,” informē Gulbenes virsmežniecības inženieris Pēteris Zožs.
Joprojām sūknējot ūdeni no kilometru attālā ezera un pa šļūtenēm to padod uz ugunsgrēka vietu. Deguma robežlīniju pamatīgi laista divreiz dienā. Dzēš uguni degošajā teritorijā. Naktī purvu uzrauga dežuranti – divi zemessargi. Jaungulbenes mežniecības mežzinis Juris Burķītis, kura pārraugāmajā teritorijā uz valsts zemes izcēlies ugunsgrēks, pauž, ka situācija tomēr ir uzlabojusies. “Jāņem vēra, ka kūdras slānis degušajā platībā vietām ir pat līdz divus metrus dziļš,” saka viņš.
Trešdien no purva vēl nebija izvilkts ugunsgrēka pirmajās dienās iegrimušais traktors “HTZ -75”. Vīri gudroja, kā kāpurķēžu traktoru dabūt ārā no dūksnāja.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis pauž, ka atkarībā no vēja virziena iedzīvotāji jūt deguma smaku no Ušura purva te Daukstu vai Jaungulbenes pagastā, te Gulbenē.
“Trešdienas rītā pilsētā varēja just degumu un gruzdēšanas smaku. Ja nelīs, tad Ušura purvs turpinās gruzdēt līdz pirmajām salnām,” atzīst A.Caunītis. Savukārt Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Jānis Lūkins laikrakstam saka, ka ne jau Ušura purvs vien deg un piesārņo gaisu.
“Sīki ugunsgrēki, par kuriem visiem nemaz netiek ziņots, notiek gan Balvu, gan Madonas rajona mežos. Tie visi rada gaisa piesārņojumu. Faktiski par katru ugunsgrēku būtu jāziņo, lai Hidrometeoroloģiskā pārvalde varētu noteikt gaisa piesārņojumu,” saka J.Lūkins.
Hidrometeoroloģiskās pārvaldes mārketinga daļas darbiniece Dace Leveika laikrakstam sola ziņot analīžu rezultātus par gaisa piesārņojumu sakarā ar ugunsgrēku Ušura purvā.
A.Caunītis stāsta, ka šonedēļ arī Litenes mežniecības teritorijā atjaunojusies gruzdēšana kūdras slānī, kas jau dedzis pavasarī. “Tas ir egļu mežs, kas aug kūdrainā augsnē. Deguši daži kvadrātmetri. Taču pēc degšanas likvidācijas gruzdēšana var atjaunoties, tāpēc šī vieta ir jāuzrauga,” saka A.Caunītis.
Viņš tomēr nedomā rosināt sēgt mežus mežizstrādātāju un ogotāju apmeklējumiem. “To varētu izdarīt pavisam vienkārši. Aizvērt visus ogu pieņemšanas punktus. Ja nebūs, kas uzpērk ogas, nebūs arī ogotāju mežos. Tomēr tādi radikāli pasākumi ir nepieņemami. Domāju, ka cilvēki paši redz un jūt, cik nepatīkami ir, ka deg Ušura purvs. Ir jāizdara secinājumi,” saka A.Caunītis.
