Dievkalpojumā: runā par baznīcu kā cilvēka dvēseli.
Dievkalpojumā: runā par baznīcu kā cilvēka dvēseli
Augusta pirmajā sestdienā dievkalpojumā Stāmerienas baznīcā piedalījās metropolīts Aleksandrs. Viņš pauda, ka baznīcas ārpuse atjaunota ideāli.
No ārpuses dievnams liekoties gaismas un gaisa apņemts. Tādai pašai esot jābūt baznīcas iekšpusei. Metropolīts norādījis, ka dievnama tuvumā nedrīkst būt koki, jo tie traucē ēkai. Jāatsedz arī ainava pie dievnama tā, lai būtu redzams Stāmerienas ezers.
Metropolīts Aleksandrs pauda, ka baznīca nav tikai ēka, tā ir arī cilvēka dvēsele, kas jāpiepilda ar laipnību pret citiem cilvēkiem. Niknums, neapmierinātība grauj dvēseli un baznīcu, jo “tad eņģeļi atkāpjas”. Vietā esot teiciens, ka “ne katrs, kas lūdz Dievu, tiek glābts”. Destruktīva dvēsele sagrauj svētnīcu. Tā reiz noticis ar Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcu. Tomēr labie gari ir atgriezušies pie tās, jo dievnams atdzimst. “Mēs paši radām brīnišķīgu pasauli, radām māju Dievam,” teica metropolīts Aleksandrs. Viņš arī uzsvēra, ka svarīgs katrs ziedojums baznīcai, jo vienam lats neko nenozīmē, bet citam arī santīms ir nauda.
“Līdzīgas Stāmerienas baznīcai otras Latvijā nav. Varbūt ir arhitektūras ziņā, bet nav remontdarbu kvalitātes ziņā. Šī baznīca var līdzināties tām, ko redzam Sanktpēterburgā. Šis dievnams ir krievu garīgās arhitektūras pērle,” uzsvēra metropolīts Aleksandrs.
Viņš pauda, ka Stāmerienā ir iespēja “dzīvot līdz ar baznīcu” un laime redzēt šo cilvēku roku radīto brīnumu. Reizē tā tiek pildīta misija glābt cilvēku dvēseles, kas šodien tik ļoti nomocītas, pārņemtas ar masu izklaidēm, televīzijas seriāliem, kuros neviens nestrādā, bet tikai priecājas un sarunājas. Cilvēks nereti tik ļoti apmaldoties šajos labirintos, ka pazaudē dzīves jēgu.
“Vispārcilvēciskās vērtības nekad neaizstās Dievu. Tur, kur zūd kauna un grēka izpratne, zūd garīgums. Un tad cilvēks ir bez dvēseles – klons. Tas mūs tuvina apokalipsei,” uzsvēra metropolīts Aleksandrs, mudinot cilvēkus neaizmirst ceļu uz baznīcu kā vienīgo īstenās dzīves jēgas paudēju.
Svētā Aleksandra Ņevska Stāmerienas pareizticīgo baznīcai tuvākajā laikā pabeigs iekštelpu izpēti un sāks projektēt to restaurāciju. To dara firma, kas līdz šim jau veikusi baznīcas ārējās fasādes remontu atbilstoši ēkas vēsturiskajam veidolam.
“No ārpuses baznīca ir kā jauna, taču iekšpusē tā vēl jāpārveido. Vispirms griesti. Vecais apšuvums ir nopuvis, tas jādemontē. Arī vecās sijas ir bojātas. Tās jāatjauno. Taču vispirms jāveic izpēte un jāprojektē. To pašlaik arī mūsu firmas arhitekti dara,” informē SIA “Velve AE” direktors Egils Elksnis.
Projektēšanu veicot arhitekte Olita Upaciere, kas jau projektējusi baznīcas fasādes restaurāciju un kas līdz šim strādāja firmā “Citadele projekts”. “Ir mainījušās darba attiecības. Izveidojām savu projektēšanas grupu uzņēmumā “Velve AE”. Tā mums ir izdevīgāk, un arī darbs sokas raitāk. Arhitekte O.Upaciere tagad strādā pie mums,” saka E.Elksnis.
Viņš informē, ka firma saņēmusi priekšlikumus no valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā jāveic Stāmerienas pareizticīgo baznīcas iekštelpu restaurācijas projektēšana. Izpētē piesaistīti firmas “A.E.G.” eksperti. Viņi konstatējuši, ka baznīcas sienas nav bijušas apgleznotas. Fiksēts ir sākotnējais sienu krāsojums. “Tagad notiek diskusija, vai vēlamies veidot sienu apgleznojumus. Tos gribētu baznīcas remonta galvenais mecenāts,” saka E.Elksnis. Viņš vēl nevar pateikt, cik liels būs remonta budžets.
2004.gada 6.jūnijā apritēs simts gadu, kopš iesvētīta Stāmerienas baznīca. Gatavojoties šim notikumam, Stāmerienas pašvaldība apņēmusies finansēt baznīcas apkārtnes labiekārtošanu. Baznīcas apzaļumošanas projekta autore ir Stāmerienas iedzīvotāja, Bulduru sovhoztehnikuma audzēkne Eva Vīksniņa, kas ir topošā ainavu arhitekte.
Stāmerienas baznīca ir vienīgais pareizticīgo dievnams Gulbenes rajonā. Pērn pēc draudzes iniciatīvas atjaunoja Stāmerienas pareizticīgo baznīcas jumta, kupolu segumu. Iesāka un šogad pabeidza ēkas fasādes rekonstrukciju, kas izmaksāja vairāk nekā 20 000 latu. Ēkā ierīkota pagaidu apkures sistēma un ziemā dievkalpojumi notika siltās telpās. Baznīca atguvusi arī zvanu. Līdz šim baznīcas atjaunošanai galvenokārt privātos līdzekļus ziedojis Rīgas Transporta flotes ģenerāldirektors Oļegs Kolosovs un viņa dzīvesbiedre Emīlija. Taču ikviens var ziedot kontā 4500 – 187121001 Stāmerienas pareizticīgo draudzei “Latvijas Krājbankas” Gulbenes filiālē.
Stāmerienas pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un paredzēta 700 dievlūdzējiem.
