Pēdējās dienās, Saeimas deputātiem pievēršoties 2014.gada budžeta
projekta vētīšanai, aktualizējies jautājums par nepieciešamību
piešķirt papildus līdzekļus vīrushepatīta C ārstēšanai. Pašreizējā
sistēma, kad valsts apmaksā tikai 75% no nepieciešamās terapijas,
neveicina ar minēto slimību inficēto cilvēku vēlmi ārstēties.
Pievienojos viedoklim, ka valstij pēc iespējas ātrāk jāievieš
pilnībā apmaksāta ārstēšanās no šīs bīstamās infekcijas slimības,
jo, atstāts savā vaļā, vīrushepatīts C var pārvērsties par nopietnu
problēmu visai veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai.
Atbilstoši statistikas datiem, Latvijā ir aptuveni 40 000 ar
vīrushepatītu C inficētu slimnieku, no jauna ik gadu tiek diagnosticēti
aptuveni 1300 slimnieku, bet gadā ārstējas tikai aptuveni 700 cilvēku
– gadu no gada atliekot 100% kompensācijas ieviešanu par vīrushepatīta
C ārstēšanu, inficēto slimnieku skaits turpina pieaugt. Vairums
cilvēku, to skaitā arī medmāsas un ārsti, nevar atļauties ik mēnesi
par terapiju piemaksāt līdz pat 200 latiem vesela gada garumā. Tas
nozīmē, ka inficētie cilvēki, pašiem to negribot, ir šī vīrusa
nēsātāji un inficēšanās drauds saviem tuvākajiem cilvēkiem,
tādā veidā vairojot ar vīrushepatītu C inficēto cilvēku loku.
No jauna inficētie arī nevar atļauties ārstēties, kā rezultātā
vīruss turpina nekontrolēti izplatīties. Lai pārcirstu šo apburto
loku, vienīgais pareizais un efektīvais risinājums ir 100% kompensācijas
ieviešana par vīrushepatīta C ārstēšanu – līdzīgi kā tas
ir gadījumā ar HIV/ AIDS un tuberkulozi.
Nerunājot par infekcijas slimības nekontrolētas izplatības draudiem,
nopietni apdraudēta ir arī pacientu veselība – pirmkārt,
savlaicīgi neārstējot vīrushepatītu C, viņi kļūst par hroniskiem
aknu slimniekiem. Otrkārt, infekcijas slimībai progresējot, slimniekiem
vairāku gadu gaitā var attīstīties aknu ciroze un aknu vēzis. Šo
slimību ārstēšanai, ja tāda vēl ir iespējama, nepieciešama aknu
transplantācija, kas vienam pacientam izmaksā ap 40 000 latu. Aicinu
parēķināt, kas tad ir lētāk – savlaicīga infekcijas slimības
ārstēšana vai sarežģīta un dārga operācija, kur viens no priekšnosacījumiem
ir arī atbilstoša donora atrašana?
Rezumējot augstāk minēto, ir acīmredzams, ka visu bīstamu infekciju
slimību gadījumā, kā tas jau ir gan attiecībā uz HIV/AIDS, gan
tuberkulozi, ir nepieciešama aktīva rīcība no valsts puses, lai
neļautu infekciju slimībām strauji izplatīties, veicinot inficēto
cilvēku ārstēšanos, un novērstu infekciju slimību iespējamās
komplikācijas, kuru dēļ pacienti vairs nav darbspējīgi un kuru
ārstēšana valstij izmaksā ievērojami dārgāk.
Ir pēdējais laiks šos infekciju slimību ierobežošanas pamatprincipus
attiecināt arī uz vīrushepatītu C!
