Deju kopu “Ratiņš”, “Rūsiņš” un “Apinītis” dejotāji no 20. līdz 30. jūlijam viesojās Beļģijā, kur uzstājās deju festivālā “Eiropiāde”, kas šogad notika Antverpenē.
Deju kopu “Ratiņš”, “Rūsiņš” un “Apinītis” dejotāji no 20. līdz 30. jūlijam viesojās Beļģijā, kur uzstājās deju festivālā “Eiropiāde”, kas šogad notika Antverpenē.
“Beļģijas pilsēta Antverpene ne ar ko neatšķiras no mūsu Rīgas. Man pat šķiet, ka mūsu vecpilsēta ir daudz interesantāka un pievilcīgāka,” saka deju kopas “Ratiņš” dejotājs Edmunds Gobiņš.
“Eiropiāde” notika Antverpenē, domāju, ka tur šogad trūka spāņu karstasinības,” uzskata E.Gobiņš. Mūsu dejotāji startēja ar 149.numuru, izpildot horeogrāfa Kārļa Venta iestudētās dejas un populāro “Latgaliešu kāzu polku”. “Gājām arī parādē, kur dejojām un savos priekšnesumos iesaistījām skatītājus. Tas bija interesanti. Protams, mums bija arī sadancošanās vakari ar Beļģijas deju kopu,” stāsta E.Gobiņš. Katra deju kopas ceļojuma beigās horeogrāfs Kārlis Vents gatavo maizītes ar īstu speķi. “Ja nav bijis šī rituāla, tad uzskatām, ka ceļojums vispār nav noticis,” smej E.Gobiņš.
Nav jāuztraucas par sīkumiem
“Jau pašā sākumā mazliet bijām vīlušies, jo gaidītā autobusa vietā ieradās cits, kuru vadīja nepieredzējuši vadītāji, taču cilvēks pierod pie visa. Mājās esam atgriezušies sveiki un veseli. Atrodoties ceļā, nav jāuztraucas par ikdienu un problēmām, var baudīt visu, ko piedāvā katra diena,” saka E.Gobiņš.
Nepārtraukti bijusi jārēķina nauda, jo esot grūti pierast pie eiro, taču šajā naudā viss sanākot daudz lētāks. Lielākais gandarījums un prieks ir par apmeklēto putnu dārzu, lai gan tā ieejas biļete mūsu naudā maksājusi apmēram astoņus latus. Šeit mitinās apmēram 460 putnu sugu, neskaitot daudzās pasugas un paveidus. Tā teritorija trīs līdz četras reizes pārsniedz mūsu zooloģisko dārzu Rīgā. Tropu putnu sugām ir ierīkots speciāls nodalījums, kura klimatiskie apstākļi ir maksimāli pietuvināti tropu klimatā dzīvojošo vajadzībām. Putni ir pieradināti pie cilvēka – ar tiem var fotografēties un filmēties. Ar speciāli sagatavotu barību, apmeklētājs var pievilināt putnus.
Tipiska Eiropas pilsēta
Viens no ienākumu avotiem Beļģijā ir tūrisms. Cilvēki kāpj kalnā, samaksā naudu par laivu un brauc pa upi lejā līdz pat piecu kilometru attālumā. Sasniedzot galamērķi, neuztraucoties ne par ko, var turpināt ceļu tālāk, jo par visu parūpējas firma, kas nodrošina braucienu lejā pa upi. Beļģija ir slavena arī ar dimantu muzeju. “Visvairāk patika no dimantiem izgatavotā čūska,” atceras E.Gobiņš.
Beļģijas Antverpene ir tipiska Eiropas pilsēta, kurā dzīvo apmēram miljons iedzīvotāju. Te nelabprāt runā angliski un priekšroka tiek dota franču valodai. “Satikām arī latvieti, kas tagad dzīvo Beļģijā. Viņš visas “Eiropiādes” dienas pavadīja ar mums un iepazīstināja ar pilsētu,” atceras E.Gobiņš.
“Eiropiāde” būs arī Latvijā
“Speciāli uz Beļģiju vēlreiz nebrauktu, jo šī zeme mani nesaistīja, taču, ja būs šāda iespēja, tad to izmantošu. Manas simpātijas tomēr pieder Spānijai, kurā viesojāmies pagājušajā gada “Eiropiādē”, un tur es noteikti gribu atgriezties. Vēlos braukt uz Sardīniju, kur notiks “Eiropiāde 2003”. 2004 gadā “Eiropiādi” varēsim skatīt tepat, Latvijā,” saka deju kopas “Ratiņš” dejotājs E.Gobiņš.
