Nezāle: iekaro arvien jaunas zemes.
Nezāle: iekaro arvien jaunas zemes
Latvāņu izplatības ierobežošanas pērnā gada konkursa uzvarētājs Eduards Tjarve aicinājis sava Tirzas pagasta pašvaldību koordinēt cīņu ar latvāņiem pagastā.
Pērnruden Zemkopības ministrijā uzrakstīta programma cīņai ar latvāņiem trīs gadu garumā izmēģinājumu lauciņā.
“Bet trīs gadu laikā, kamēr meklēs metodes cīņai ar latvāņiem, sērga Latvijā vērsīsies plašumā, tāpēc Tirzas pagastā es ierosinu cīnīties jau tagad. Nācu klajā ar šo priekšlikumu pašvaldībā un aicināju, lai nevis rekomendē, bet uzdod kā pienākumu zemes īpašniekiem cīnīties ar latvāņiem savās teritorijās,” saka E.Tjarve, kura izstrādātā tehnoloģija cīņā ar latvāņiem guvusi atzinību Zemkopības ministrijā.
“Pašvaldību skar šī problēma, bet tā ir arī visas valsts sāpe. Nav jau Tirzā latvāņu vairāk kā citur Latvijā. Tomēr ir arī pie mums. Cerēju, ka Zemkopības ministrija izstrādās noteiktu koncepciju cīņā ar latvāņiem un sāks problēmas risinājumu valstī. Taču tā nav,” uzsver Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis.
M.Raģelis informē, ka pagastā veikti uzmērījumi un konstatēts, ka latvāņi stipri izplatījušies apmēram 20 hektāros zemes. Tur vajadzētu iznīcināt gigantisko nezāli steidzami.
Taču valstī nav noteikta efektīvākā metode un nav paredzēti līdzekļi cīņai ar latvāņiem, tāpēc pašvaldība šobrīd nevarot palīdzēt atrisināt latvāņu problēmu. M.Raģelis pauž, ka Tirzā šovasar divi cilvēki smagi cietuši no cīņas ar latvāņiem. Arī kāda pagasta padomes darbiniece tāpēc pašlaik atrodas slimības ārstēšanas atvaļinājumā. “Apdegumi ir sāpīgi un ilgi dzīst,” piebilst E.Tjarve no savas pieredzes. Viņš pats tagad iznīcināt latvāņus dodas tikai specapģērbā.
Tirzas pagastā E.Tjarve novērojis, ka “daži cīnās ar latvāņiem, bet daži ne”. Rezultātā apkarot šo dzīvīgo nezāli Tirzā neesot iespējams.
“Nav nozīmes vienam cīnīties, ja blakus cita saimnieka zemē latvāņiem atmet ar roku, tie aug, nogatavojas sēklas. Vējš un putni tās iznēsā pa visu teritoriju. Līdz ar to tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Nezāle plešas plašumā, iekaro arvien jaunas zemes. Ar latvāņiem ir pilni krūmi, tie ietiecas arī mežos,” stāsta viņš.
Piecus gadus E.Tjarve dzīvo Tirzas pagasta “Kalvēs”, uz kurieni pensijas gados pārcēlies no Rīgas. Katru gadu apmēram 50 latus viņš izdod, pērkot raundapu (ķimikāliju nezāļu iznīcināšanai). Izmanto cīņā arī citas metodes, piemēram, aparšanu. Arī pērn valsts konkursā gūto laureāta prēmiju – 250 latus – E.Tjarve izlietojis cīņā pret latvāņiem.
