Alūksnes rajona kultūras, tautas namu vadītāju un bibliotekāru jaunās darba sezonas pirmajā seminārā pārrunāja katram tautas mākslas žanram plānotos pasākumus nākamajā gadā ne tikai Alūksnes rajonā, bet arī Vidzemes novadā un Latvijā.
Alūksnes rajona kultūras, tautas namu vadītāju un bibliotekāru jaunās darba sezonas pirmajā seminārā pārrunāja katram tautas mākslas žanram plānotos pasākumus nākamajā gadā ne tikai Alūksnes rajonā, bet arī Vidzemes novadā un Latvijā.
Nākamajā gadā visiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem būs savi nozaru svētki – rajonā, novadā un valstī. “Gribētu, lai realizējas iecere, ka rajona skolu kori sadziedas ar pieaugušo koriem kopējos svētkos. Varbūt mēģināsim to daļēji risināt starptautiskajā festivālā “Enku – drenku”, ko organizē Alūksnes rajona bērnu un jauniešu interešu centrs, iesaistot arī kādu no pieaugušo deju kopām. 7. jūlijā notiks starptautiskais deju festivāls “Krustami – dejami”,” ar nākamo sezonu iepazīstina galvenā valsts kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Leimane.
Pašdarbniekiem smaga sezona būs arī tāpēc, ka vokālajiem ansambļiem ir novada un valsts skates. Koriem un deju kopām, kas gatavojas “Rīgai 800”, ir atlases skates 21. aprīlī, tad dejotāji būs Gulbenē un dziedātāji Smiltenē. Vairāk nekā 200 dalībnieki ir izteikuši vēlmi piedalīties šajos svētkos. Vidējās paaudzes dejotāji gatavojas sadancošanai, kas notiks Liepājā.
“Vidzemes novada galvenie valsts kultūras inspektori regulāri tiekas un lemj, kā organizēt kultūras aktivitātes, lai šī novada kolektīvi varētu piedalīties kopējos svētkos, piemēram, teātrniekiem šajā plānojumā ir daudz piedāvājumu, kur arī visvienkāršākais pašdarbības drāmas ansamblis var piedalīties gan kā dalībnieks, gan arī rādīt iestudējumu. Savas aktivitātes būs folkloras kopām, arī citiem,” stāsta A. Leimane.
“Būs Alūksnes mūzikas skolas 55 gadu jubileja 2.un 3. februārī, rajona kultūras darbinieku diena – 10. februārī un Alūksnes tautas nama 70 gadu jubileja – 25.novembrī,” saka A. Leimane. “Izrunājām 2001.gada plāna projektu, kāds tas varētu būt gan kultūras iestādēs, gan arī bibliotēkās, muzejos, mūzikas un mākslas skolās. Pašlaik vairāk uzmanība veltīta kultūras un tautas namiem, jo to darbība ir redzamāka. Bibliotēku rosību jūtam mazāk, bet to darbība nav mazāk nozīmīga. Gribētos, lai bibliotēkas vairāk informētu par savu darbu, arī muzejiem jāpārdomā vēsturisko faktu piedāvājums. To, ka vēsture “iegulst plauktos”, mēs zinām, bet par to nerunājam un arī nemeklējam risinājumu. Tāpēc jādomā, kā vēsturiskos objektus interesantāk reklamēt. Katra vieta ir vienreizēja un neatkārtojama, un pašiem ir jāmeklē iespējas, kā reprezentēt savu pagastu,” uzskata A. Leimane.
“Apsveicami, ka ir izveidojušās nevalstiskās organizācijas, kam ir kultūras programma. Ir arī daudz jaunu kultūras iestāžu darbinieku, kas ir iesaistījušies projektu rakstīšanā un jau saņēmuši līdzekļus, kā arī sapratuši, ka ir beidzies laiks, kad varēja sēdēt un gaidīt, kad pašvaldības piešķirs finanses. Pašvaldībām pienākumu ir daudz, un nav paredzams, ka finansējums palielināsies. Iespējas ir dažādas: budžeta līdzekļi, projekti, sponsori, vēl kas cits, bet tā ir darbība, nevis gaidīšana,” uzsver A. Leimane.
