No 1. septembra jāsāk realizēt Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.
No 1. septembra jāsāk realizēt Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.
Ja pēc gada, piesakot bērnu skolā, izrādīsies, kas viņš nav apmeklējis sagatavošanu, vecākiem izteiks brīdinājumu, bet turpmākajos gados varēs uzlikt arī naudas sodu līdz 50 latiem.
“Latvijas valdība pilsētu un rajonu pašvaldībām piešķīra mērķdotācijas, lai finansiāli nodrošinātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Mērķdotācija 1,75 miljonu latu apmērā paredzēta pedagogu darba samaksām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pirmsskolas skolotājiem nedēļas likme ir 36 stundas, bet valsts apmaksās daļu – 29 stundas nedēļā. Valsts uzskata, ka šajās 29 stundās jāveic apmācība un jāsekmē bērnu attīstība, bet pārējā laikā – bērnu uzraudzība, kas jānodrošina katrai pašvaldībai,” norāda Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone.
Viņa uzskata, ka tām pašvaldībām, kuru teritorijā ir pirmsskolas izglītības iestādes, papildu mērķdotācija būs kā atvieglojums.
Pirmsskolas izglītības programmas ir licencētas Izglītības ministrijā, un valsts ir noteikusi, kas bērnam ir jāapgūst vispārējās izglītības sākumposmā. Neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklēs pirmsskolas izglītības iestādi vai arī izveidoto grupu skolā, mācību programma abās iestādēs būs saskaņota. Izglītības programma neparedz, ka, uzsākot mācības pirmajā klasē, būtu jāmāk lasīt un rakstīt.
Pašvaldībām tagad jādomā, kā nodrošināt sabiedrisko transportu. “Katrai pagasta padomei vajadzēs izlemt, kā bērnus nogādāt uz skolu un kas būs viņu pavadošā persona.
“Viens no variantiem ir, ka autobuss kursē pa maršrutu, kurā dzīvo šādi piecgadīgie un sešgadīgie bērni. Pieaugusi persona no rīta bērnus pavada līdz autobusa pieturai un pēcpusdienā tos turpat sagaida. Turklāt autobusā uz skolu dodas arī lielākie skolēni, kas mazos var pieskatīt,” uzskata L. Jansone.
Daukstu pagasta priekšsēdētājs Guntis Blūms uzskata, ka šo likumu nav pieņēmuši cilvēki, kas apzinātos Latvijas lauku situāciju un orientētos izglītības jomā. Viņaprāt, jaunais likums darbosies tikai kādu gadu un ar laiku tiks atmests, jo cilvēkiem būs grūti to izpildīt. “Kāpēc piecus gadus vecam bērnam atņemt bērnību? Katru rītu agri celties un ar autobusus doties uz skolu? Man tas neliekas prāta darbs. Protams, pašvaldība darīs visu, kas tai uzticēts. Bērni dosies uz skolu, kur ir izveidota grupa, būs transports, bet lauku cilvēkiem, kas no skolas dzīvo attālāk, būs grūti pildīt izglītības ministra prasības. Vispirms uz skolu vajadzēja dabūt desmit gadus vecos bērnus, kas dažādu apstākļu dēļ skolas solā vēl nav sēdējuši, bet neaiztikt tos, kas vēl domā par rotaļlietām,” spriež G. Blūms.
Litenes pagasta priekšsēdētājs Gunārs Ciglis norāda, ka piecgadīgie un sešgadīgie bērni pirmsskolas izglītības programmu apgūs bērnudārzā. “Pagastā būs vismaz 20 bērnu, kas sāks jauno apmācību. Ja vecāki varēs pakaļ ierasties agrāk, tad bērns uz māju dosies pēc pusdienām. Savukārt tie, kam vecāki strādā, bērnudārzā dzīvos, mācīsies un darbosies visu dienu. Lielākās problēmas būs tiem vecākiem, kas dzīvo attālākā pagasta nostūrī,” saka G. Ciglis.
Pārsvarā Eiropas Savienībā bērni skolā sāk iet no sešu gadu vecuma, tikai Luksemburgā pirmsskolas izglītība ir obligāta bērniem no četriem līdz sešiem gadiem. Turklāt lielākajā daļā Eiropas valstu bērnu sagatavošana skolai ir brīvprātīga un apmeklētības līmenis ir atšķirīgs – no 100 procentiem Beļģijā līdz 50 procentiem Francijā
