Pēkšņi uzliesmojot kādai kaitei – kuņģa čūlai, galvassāpēm, paaugstinoties asinsspiedienam, cilvēki ir pieraduši ķerties pie tabletes, itin neko nemainot sevī, slimības primāro cēloni tā arī neapzinoties.
Pēkšņi uzliesmojot kādai kaitei – kuņģa čūlai, galvassāpēm, paaugstinoties asinsspiedienam, cilvēki ir pieraduši ķerties pie tabletes, itin neko nemainot sevī, slimības primāro cēloni tā arī neapzinoties.
Maldīgs ir uzskats, ka, piemēram, asi, piparoti ēdieni veicina kuņģa slimības. Tie ir tikai papildu faktors, bet ne izraisītājs. Cēlonis būs psihe jeb dvēsele.
Cēlonis – psihes traumas
Pastāv iesīkstējis uzskats, ka tiešās psihosomatiskās slimības ir tās, kuru pamatā nav infekcijas, – hipertonija, astma, kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, čūlainie kolīti (resnās zarnas iekaisumi). Gribu teikt, ka patiesībā visas slimības ir psihosomatiskas. Arī iesnas, jo mūsu organisma pretestība ir atkarīga no psihes stāvokļa. Psihe latīņu valodā nozīmē “dvēsele” un soma – “miesa”. No tā arī radies nosaukums psihosomatiskās slimības. Lielāka daļa no visām ir miesas slimības, kuras cēlušas no traucējumiem psihē.
Minēšu ikdienišķu piemēru. Divas studentes pēc eksāmena lietū salīst. Viena eksāmenu ir nolikusi teicami, bet otra izkritusi. Tā, kura būs nolikusi teicami, nesaslims ar iesnām, bet tā, kura izkrita, visticamāk, saslims. Pirmajai meitenei psihe ir pacilātā stāvoklī, pozitīvā noskaņojumā, un viņas organisms būs ar pietiekamu aizsardzību – to nekas nebūs nomācis. Bet otra meitene, kura eksāmenā izkrita, ir negatīvā stresā. Tas pavājina pretestību slimībām, viņas pretestība būs pazemināta caur psihi.
Sevišķi “atsaucīga” stresiem ir hipertonija. Organismā izdalās stresa hormoni, visvairāk – adrenalīns, kā rezultātā paaugstinās asinsspiediens. Piemēram, dzīvniekiem daba ir radījusi mehānismu, kā stresa hormonus uzreiz iztērēt. Ne velti ir teiciens: “Zaķis nekad ar hipertoniju neslimo.” Viņu vai nu vilks noķers un apēdīs, vai arī viņš no vilka aizbēgs un izlādēs savu baiļu spriedzi fiziskā darbībā. Bet cilvēks nevar bēgt no darba prom stresa brīdī. Rezultātā cilvēks stresu apspiež, un tas turpina darboties. Zaķis bēgot adrenalīnu iztērē, bet cilvēkam, stresa laikā to uzkrājot sevī, paaugstinās asinsspiediens – tas ir iedīglis hipertoniskajai slimībai.
Psihosociālie stresi
Cilvēki mēdz uztraukties par rītdienu – par naudas trūkumu, par darba trūkumu un citu. Tā rezultātā “izpumpējas” aizsargspējas, cilvēks nonāk stresā, un mazinās viņa imunitāte. Apspiestība, bēdas, apdraudētība, bailes no nabadzības, neziņa, tuva cilvēka bojā eja – tie ir sēru stresi, kas mūs “izpumpē”. Šajā psiholoģiskajā cīņā ar ārējiem faktoriem mēs lietojam savas aizsargspējas. Tās “nolietojas”, un tad “galvu paceļ” slimības, kuras mums nav ar ko pieveikt.
Stresi var būt biznesā, mājās, kopdzīvē. Bērnības psihotraumas var izpausties neprasmē kontaktēties ar cilvēkiem un citādi. Bet, ja negribat saslimt, iemācieties tikt galā ar stresiem. Nu, piemēram, ja jūs uz ielas aizvaino svešs cilvēks, domās nosauciet viņu par garīgi slimu, pasmaidiet un dodieties tālāk. Smaidot un smejoties organismā rodas vielas, kuras pasargā no somatiskām slimībām.
Ja saskaraties ar agresiju, pirms dusmojaties, padomājiet, vai pats neesat agresijas cēlonis. Piemēram, cilvēks visu laiku staigā ar dusmīgu seju. Skaidrs, ka pret viņu pamazām pārējiem izstrādāsies agresija. Esiet labvēlīgāki, radiet un dāvājiet pozitīvus impulsus, tad iegūsiet pārējo labvēlību un būsiet agresiju sevī pārvarējis vai to nepieļāvis. Atcerēsimies, ka pastāvīga vaimanāšana izjauc citu cilvēku iekšējo harmoniju un izraisa stresu. Un stress ir lipīgs.
Ja cilvēks zaudējis darbu, jāanalizē, kāpēc tā noticis? Kāds cilvēks zaudē darbu? Tāds, kurš ir vājš, sevi “izpumpējis”. Ja cilvēks ir labs strādnieks, izpilda uzdevumus, vai darba devējs būs ieinteresēts tādu strādnieku atlaist? Ir divas uzvedības. Viens cilvēka tips pasīvi gaida, kad uzsmaidīs laime un viņš dabūs darbu. Otrs – darbu aktīvi meklēs. Pirmie noteikti saslims ar psihosomatisku slimību, jo pārdzīvo savu stāvokli, pieļaujot psihes traumas. Bet otrs nesaslims un atradīs jaunu darbu. Sevis aktivizēšana ir bēgšana no psihosomatiskajām slimībām.
Pretstatā negatīvajiem stresiem ir “E” stress jeb pozitīvais stress, kas padara cilvēku priecīgāku un apmierinātāku, ceļ viņa pretspējas slimībām. Lietojiet profilaksei “E” stresu! Arī dusmas nekad nevajag apspiest un emocijas atstāt pie sevis. Ja dusmas izgāzt nav ērti, tad vajag iet mežā un no sirds izkliegties vai izskrieties – dusmu stresu var izlādēt ar fiziskām kustībām. Ja pēc tam satiksiet dusmu objektu, konstatēsiet, ka dusmoties nebija vērts. Daži no negatīvām emocijām cenšas glābties, pastiprināti smēķējot, bet tas padziļina psihosomatisko slimību. Arī tabletes palīdz īslaicīgi – noņem sāpes vai nepatīkamās sajūtas. Psihiskajam diskomfortam tablete nelīdzēs – ir jāiet pie psihoterapeita. Piemēram, cilvēkam, kuram sāp kuņģis, nepietiek aiziet tikai pie gastroenterologa, vienlaikus jāiet arī pie psihoterapeita. “Miesas” slimības rodas ne tikai no stresa. Tikpat labi cilvēks var būt depresijā vai pastāvīgi bēdu nomākts. Arī šāds stāvoklis veicina psihosociāli somatiskās slimības. Kaites ir dažādas, taču ir jāsaprot viens – jāsargā sava psihe no traumām.
Saslimst vājākā vieta
Ja cilvēks smēķē, viņa vājākā vieta, kas nepārtraukti tiek kairināta, ir plaušas. Arī kuņģis un urīnpūslis, jo caur tiem “ceļo” smēķēšanas rezultātā organismā iekļuvušās indīgās vielas. Smēķētāji biežu stresu rezultātā var saslimt ar plaušu, bronhu vai mēles saknes vēzi. Arī ar kuņģa čūlu, jo norij siekalas kopā ar indīgajām vielām, vai ar urīnpūšļa vēzi, kas izdala kaitīgos ķīmiskos produktus. Ja būs stress ķīmiķim, kurš ikdienā darbojas ar indīgām vielam, tad viņam vājākā vieta būs urīnpūslis.
Ja cilvēkam vājākā vieta būs kāju nagi, tad pēc ilgstošāka stresa viņam radīsies nagu sēnīte, kas arī ir tuva psihosomatiskai slimībai. Līdz šim “snaudošā” infekcija nevarēja “pacelt galvu”, tāpēc ka ķermeņa aizsargspējas bija spēcīgas. Taču negatīvos psihes pārdzīvojumos aizsargspējas novājinās, un infekcija uzvar – kāju nagi saslimst ar sēnīti.
Saslimst aiz mīlēšanās trūkuma
Pašlaik visbiežāk stresi izpaužas ģimenēs, jo cilvēks ir pastāvīgā “riesta laikā”. Arī visas ginekoloģiskās slimības ir psihosomatiskas. Uztraukumi par nesaderību dzimumattiecībās, vīra vai sievas kreisie soļi ir liela psihiska trauma. Ja šāda spriedze jācieš ilgstoši, tad sievieti var piemeklēt olnīcu iekaisums vai dzemdes saslimšanas, bet vīrieti – prostatas iekaisums. Turpretī tos partnerus, kuri ir harmonijā ar sevi, “neķers” pat veneriskas slimības. Piemēram, ilustrēšu kādu mīlas trijstūri – vīru, mīļāko un sievu, kura tiek krāpta. Vīrs no citas sievietes dabū hlamīdijas. Kaut arī sieva ir absolūti uzticīga, viņa saslims ar hlamīdijām, jo ir pastāvīgā stresa stāvoklī. Taču ne vīram, ne mīļākajai hlamīdijas neatrod, jo viņi jūtas apmierināti un viņu psihe nav traumēta. Un ko secina vīrs? Viņš uzticīgajai sievai saka: “Tu pati esi šīs hlamīdijas dabūjusi!” Bet patiesībā “vainīgs” ir sievas psihiskais diskomforts, kurš ir pārvērties miesiskajā jeb somatiskajā – šajā gadījumā veneriskajā slimībā.
Dzemdes kakliņa vēzis ir veneriska slimība, kura rodas no papilomas vīrusa. Sievietei, kura ir priecīga, apmierināta, harmoniska un nestreso, nav šo psihogēno faktoru, kuri ievaino psihi. Šādas sievietes organismā var papilomas vīruss iekļūt, saskaroties ar vīrieti, kurš ir papilomas vīrusa pārnēsātājs, taču viņa ar dzemdes kakliņa vēzi nesaslims. Taču sieviete, kura būs disharmonijā, saslims. (Papilomas, kuras izraisa vēzi gan sievietes dzemdei, gan vīrieša dzimumloceklim, ļoti viegli pakļaujas ārstēšanai ar hipnozi, tāpat kā “jaunības kārpas”, kuras arī ir vīrusa saslimšana. Ar hipnozi, noņemot stresu, pārdzīvojumus, drūmumu un citus psiholoģiski negatīvos faktorus, papilomas var izārstēt.)
Ja sieviete pārdzīvo stresu, ka viņai nav dzimumdzīves, (dzimumdzīve ir vislabākais pretstresa līdzeklis), viņa var saslimst ar krūts vēzi. Viņai krūtīs pienu ražojošas šūnas pamazām sāk vairoties. Sākumā šī sieviete saslimst ar mastopātiju, bet, mazinoties imunitātei, savairojušās šūnas pārtop vēža šūnās.
Par vēža tapšanu
Visi imūno spēju pazeminātāji pamazina pretestību arī pret vēzi. Cilvēkam ir imunoloģiskā jeb celulārā šūnu sistēma (baltie asins ķermenīši – limfocīti, leikocīti, makrofāgi un citi) un humurālā, kura saistīta ar antivielām asins serumā (piemēram, ja cilvēkam iešļircina vakcīnu pret bakām, viņš ar tām vairs nesaslims). Stress ne tikai palielina adrenalīna daudzumu, bet arī mobilizē visas organisma sistēmas. Ja dzīvnieku apdraud, viņam mobilizējas imunoloģiskā sistēma, pretējā gadījumā viņš nomirs no sastrutojuma vai infekcijas, kas iekļuvis ievainojumā.
Rodoties stresam, tiek mobilizēta visa imunoloģiskā sistēma. Bieža, hroniska imunoloģiskās sistēma uzbudināšana (tai liek strādāt tad, kad nevajag) cilvēka imūnspējas “izpumpē”. Un tad, kad organismā patiešām iekļūst infekcija, kam jāpretojas, mūsu aizsargspējas ir izlietotas.
Cilvēka organismā baltie asinsķermenīši dalās “T” un “B” limfocītos. “T” limfocīti ir “izlūki” – tie atrod vēža šūnas un ziņo “B” limfocītiem, kuri vēža šūnas apēd. Ja cilvēkam imunitāte stresa, negatīvu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā ir kļuvusi vāja, organismā attīstās vēzis, jo “B” limfocīti nespēj mobilizēties tik straujam “darbam”. Katra cilvēka organismā katru dienu rodas vairākas vēža šūnas, kuras “B” limfocīti regulāri “apēd”. Taču, piemēram, ja šūnu ir ievainojis nikotīns, stiprais alkohols vai kāda cita inde (gaisā esošā gāze), ekoloģiski netīra barība un citi faktori, šī šūna sāk nedabīgi strauji dalīties, kļūstot organismam sveša, un pārtop audzēja šūnā.
Visā Eiropā psihosomatiskās slimības ir atzītas un tiek pētītas, bet Latvijā tās pat slimību klasifikatorā nav iekļautas. Taču Latvijā psihosomatiskās slimības progresē.
(no žurnāla “Mans Īpašums”)
