Saulainajā Spānijas pilsētā Seviljā notika 14. starptautiskais arhīvistu kongress ar devīzi “Arhīvu loma globālā sabiedrības informācijas jaunajā tūkstošgadē”, kura pamatjautājums bija globālās problēmas elektroniskajā dokumentu veidošanā.
Saulainajā Spānijas pilsētā Seviljā notika 14. starptautiskais arhīvistu kongress ar devīzi “Arhīvu loma globālā sabiedrības informācijas jaunajā tūkstošgadē”, kura pamatjautājums bija globālās problēmas elektroniskajā dokumentu veidošanā, saglabāšanā un izmantošanā.
“Kongresā kopumā piedalījās 3000 dalībnieku no 150 pasaules valstīm, arī Latvijas, ko šoreiz pārstāvēja 38 dalībnieki ne tikai valsts centrālo arhīvu sistēmas vadības pārstāvji, bet praktiski visu valsts zonālo arhīvu pārstāvji,” stāsta Alūksnes zonālā valsts arhīva direktore Solvita Jermacāne. Kongresa svinīgajā atklāšanā pasaules arhīvistus uzrunāja Viņa Augstība Spānijas karalis dons Huans Karloss de Borbons. “Kongresu rīko ik pēc četriem gadiem. Laiki mainījušies, un papīra dokumentu arvien straujāk nomaina elektroniskais dokuments, disketes, matrices, datu bāzes. Arhīvistu uzdevums ir saglabāt veco un jauno tehnoloģiju radītos dokumentus,” saka S. Jermacāne.
Kongresa plenārsēdēs un Agora sēdēs tika apspriesti jautājumi par arhīvistu apmācības modeļiem un līmeņiem dažādās valstīs, par arhīvniecību kā zinātnisku disciplīnu, par arhīvu vietu likumdošanas jomā, kā arī par arhīvu uzdevumiem un iespējām.
Latvijas arhīvu mājas lapa internetā bija piemērs, reprezentējot Eiropas arhīvu tīkla iespējas, iepazīstinot ārvalstu speciālistus ar arhīvu sistēmu un arhīvos esošo informāciju. “Visspilgtākie iespaidi par katras valsts arhīvistu problēmām gūstami, komunicējot ar delegātiem kongresa pārtraukumos pie kafijas tases, pusdienās un izbraukumos,” uzsver S. Jermacāne. Pēc kongresa atzīts, ka Latvijas arhīvu līmenis gan dokumentu pārvaldības, gan saglabāšanas un izmantošanas jomā atbilst starptautiskajām prasībām un dažkārt ir pat augstāks.
“Protams, pāragri būtu runāt par elektroniskajiem dokumentiem, jo pat Vācijā, Kanādā un Spānijā šis darbs ir tikai aizsākumā. Elektronisku dokumentu veidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas darbs ir dārgs un darbietilpīgs process. Galvenā problēma ir tā, ka periodiski tas ir jāpārnes uz jauniem nesējiem, kura laikā dokuments var zaudēt gan formātu, gan juridisko spēku, un tad rodas jautājums – kā ar autentiskumu? Tā ir pasaules arhīvistu, inženieru, juristu problēma, kas risināma kopējā sabiedrībā un nostiprināma likumā,” saka S. Jermacāne.
Kongresa rīkotāji bija domājuši arī par kultūras programmu. “Delegāti tika ielūgti uz ērģeļmūzikas koncertu Seviljas katedrālē. Bija tūrisma diena, kad delegāti, sadalīti vairākās grupās, apmeklēja Spānijas vēsturisko centru Kordovu, ostas pilsētu Kadisu, Heresu ar slaveno Gonzalesa Biasa vīna darītavu un pasaules šedevru – moru ķēniņa dibināto pilsētu Granādu ar skaisto pili un pasakainajiem dārziem, kuros it labi sadzīvo agave, lazda, palma, un, ja tos vēl apskalo ūdens kanāli un strūklakas, tad pat Spānijas svelmainie 38 grādi pēc Celsija nespēja mazināt kāri baudīt šo eksotiku,” savos iespaidos dalās S. Jermacāne.
Nākamais arhīvistu kongress notiks 2004. gadā Vīnē. “Jācer, ka Latvijas arhīvisti šajā kongresā vairāk informēs par sevi. Jāatzīst, ka Latvijai ir ko teikt un rādīt un arhīvisti var droši pieteikt sevi starptautiskajā arhīvistu sabiedrībā,”saka S. Jermacāne.
