Izlasot 13.augusta “Dzirkstelē” ievietoto rakstu “Draudze lemj par svecīšu vakaru”, bijām ļoti pārsteigti.
Izlasot 13.augusta “Dzirkstelē” ievietoto rakstu “Draudze lemj par svecīšu vakaru”, bijām ļoti pārsteigti.
Jājautā Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājam Atim Bambānam, cik tad liela ir tā draudze, kas var nolemt visu pilsētas un rajona iedzīvotāju vārdā? Vai tās 20 vecās sieviņas, kas 11.augustā pēc dievkalpojuma iznāca no baznīcas? Svecīšu vakars, cik vien atceramies, Gulbenes vecajos kapos bijis septembra beigās, kad vēl kādu rudens ziedu var aiznest saviem mīļajiem, kad vēl taciņa, kas ved no pilsētas pa Miera ielu, nav apledojusi (gar ielas malu nav trotuāra) un ar siltu roku var aizdegt svecīti un pasēdēt pie kapa. Tas pats sakāms par lauku ļaudīm, kas nāk no tuvējiem pagastiem kājām. Ar šādu vienpersonisku lēmumu mācītājs A.Bambāns vairāk atbaida tautu. Luterāņu draudzes baznīca arī šajā Mirušo piemiņas dienā (kā parasti) būs tukša un auksta. Ar sirds siltumu vien nevar sasildīties. Jāprot materiālos līdzekļus izmantot pareizā laikā un vietā.
Mēs, grupa parakstījušos, gribētu dzirdēt pārējo pilsētas un rajona iedzīvotāju domas.
Gvido Kalniņš, Ivars Lasis, Anna Mūrniece, Dzidra Ziediņa, Zenta Krustozoliņa, Jevgenija Magone, Imants Eniks, Saša Lāders, Velta Jurjāne, Velta Stabulniece, Olga Grasa, Antoņina Draviņa un Aivars Jagars
