Latvijas Autoceļu fonds piešķīris līdzekļus Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļai, lai varētu veikt ceļu remontu piebraucamajā ceļā Litenei un ceļa posmā Tirza – Jaungulbene – Liede.
Latvijas Autoceļu fonds piešķīris līdzekļus Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļai, lai varētu veikt ceļu remontu piebraucamajā ceļā Litenei un ceļa posmā Tirza – Jaungulbene – Liede.
“Šiem abiem objektiem līdzekļi piešķirti no Lauku autoceļu sakārtošanas programmas. Ceļa posmam Tirza – Jaungulbene – Liede 1,2 kilometros izlietoti 47 427 lati un 40 santīmi. Objektam veikta aukstā reciklēšana un virsmas apstrāde. Aizveda lieko grunti, kā arī remontēja caurtekas. Darbus veica akciju sabiedrība “8 CBR”,” informē Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas ceļu būvinženiere Vēsma Miķelsone. Piebraucamā ceļa Litenei (kopgarumā 700 metru) remontēšanai izlietoti 27 889 lati un 46 santīmi. Veikta piesūcināta šķembu pamata izbūve un virsmas apstrāde. Šajā objektā darbus veica SIA “Limbažu ceļi”. Abu objektu garantijas termiņš ir trīs gadi.
Gulbenes rajona nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters norāda, ka pēdējie lauku ceļu remonti rajonā veikti 1999. gadā, bet tad apturēja valsts ceļu programmu, līdz ar to apstājās ceļu remonti un būvniecības darbi.
“Gulbenes rajonā sliktā stāvoklī ir melnais segums uz pirmās šķiras valsts autoceļiem: Gulbene – Smiltene, Gulbene – Balvi, Gulbene – Madona un Sinole – Zeltiņi. Tiem būtu nepieciešams remonts, bet, lai atjaunotu melno segumu, būtu nepieciešami 3,8 miljoni latu,” skaidro L. Aumeisters.
Viņš atzīst, ka remontu apjoms atpaliek no nepieciešamā, un iepriekšējos gados remonti ir iekavēti un nav veikti, līdz ar to tādam ceļam kā Madona – Gulbene ir izveidojušies iesēdumi, un tur jau būtu nepieciešama ceļa rekonstrukcija.
Viņš cer, ka Gulbenes rajonā nākamgad ceļu remontu apjoms būs lielāks. Drīzumā sāks virziena rādītāju nomaiņu uz valsts pirmās šķiras ceļiem, trūkstošo rādītāju uzstādīšanu un nolietoto nomaiņu. “Liela daļa to ir savu laiku nokalpojuši un izbalojuši. Turklāt tiem ir dažāds izmērs,” saka L. Aumeisters.
