Ikvienai dzīvai radībai, arī cilvēkam,
ir nepieciešams zināms enerģijas daudzums organisma dzīvības procesu
nodrošināšanai. Enerģija tiek tērēta gan sirdsdarbībai, gan nemainīgai ķermeņa temperatūras
uzturēšanai, gan elpošanas muskuļu darbībai, gan nervu impulsu
pārvadei. Šie procesi jānodrošina cauru diennakti, arī miegā.
Kopīgo, šiem mērķiem patērēto enerģijas daudzumu sauc par pamatvielmaiņu.
Pamatvielmaiņas aprēķināšanai tiek lietotas dažādas, vairāk
vai mazāk sarežģītas formulas. Aptuvenai aprēķināšanai var pieņemt,
ka cilvēka organisms dzīvības procesu norisei guļus stāvoklī komforta
temperatūrā tērē vienu kilokaloriju stundā uz vienu kilogramu ķermeņa
svara. Tātad 60 kg smags cilvēks diennaktī, neko nedarot, patērē
aptuveni 1×60×24=1440 kcal.
Pamatvielmaiņu ietekmē vecums,
konkrētā indivīda ķermeņa kompozīcija, arī dzimums. Jaunākiem
cilvēkiem pamatvielmaiņa ir aktīvāka, gadiem ejot tā kļūst gausāka,
lielāka muskuļu masa patērē vairāk kā tauku uzkrājumi, vīriešiem
tā ir augstāka kā sievietēm. Papildus pamatvielmaiņai katrs no
mums patērē zināmu kaloriju daudzumu, veicot ikdienas darba pienākumus.
Šajā gadījumā patērētās enerģijas daudzums atkarīgs no darba
intensitātes, arī no darbadienas garuma. Piemēram, astoņas stundas
smēdē ar veseri rokās patērēs krietni vairāk nekā astoņas stundas
pie datora klaviatūras. Tālāk enerģija tiek tērēta arī
brīvā laika nodarbēs. Ja tās ir fiziskas aktivitātes, piemēram,
pastaigas svaigā gaisā vai braukšana ar velosipēdu, tad patērēts
tiek vairāk nekā, lasot grāmatu, veicot rokdarbus vai vienkārši
skatoties televizoru. Vēl lielāks enerģijas patēriņš būs intensīvā
treniņā sporta zālē vai kārtīgi peldot baseinā.
Ja darbs ir sēdošs un arī brīvā laika pavadīšana ir mierīga
un neaktīva, tad dienas laikā patērēto aptuveno enerģijas
daudzumu var aprēķināt, pamatvielmaiņas apjomu reizinot ar koeficientu
1,4. Savukārt, ja darbs ir saistīts ar smagu fizisku slodzi un tam
seko sporta treniņi vairākas reizes nedēļā, tad šis koeficients
var būt pat 2,5. Tātad, atkarībā no dzīvesveida, diennaktī patērētās
enerģijas daudzums var būt robežās no aptuveni 2000 līdz pat 4000 kilokalorijām.
Būtiski sabalansēt savas ēdienkartes kaloritāti ar fiziskās
slodzes apjomu. Par zināmu līdzsvaru uzņemtās un patērētās enerģijas
ziņā norāda stabils ķermeņa svars. Savukārt, ja svars ir ar tendenci
pieaugt, tad ar uzturu uzņemtā enerģija pārsniedz ikdienā patērēto.
Šāda situācija veicina ne tikai aptaukošanās risku, bet pieaug
arī varbūtība saskarties ar paaugstinātu asinsspiedienu, otrā tipa
diabētu un holesterīna vielmaiņas traucējumiem.
Risinājums būtu, no vienas puses, veidot sabalansētu ēdienkarti,
neaizmirstot tajā atvēlēt pietiekošu vietu dārzeņiem, augļiem,
pilngraudu produktiem, samazināt treknu un sāļu produktu izmantošanu,
lietot pietiekošu šķidruma daudzumu. No otras puses padomāt, kā
aktivizēt savu ikdienas dzīvesveidu, lai palielinātu enerģijas patēriņu.
Iešana, skriešana, nūjošana, dejošana, peldēšana, dažādas sporta
spēles, fitnesa klubu nodarbības – ir tik daudz variantu, kā atrast
aktīvu, sev patīkamu un interesantu brīvā laika nodarbi, kas patērēs
zināmu enerģiju, aktivizēs organisma vielmaiņu, mazinās darbā
uzkrājušos stresu, uzlabos gan garastāvokli, gan apetīti, gan miegu.
Tātad aktīvam dzīvesveidam ir vairākas priekšrocības. No vienas
puses tas samazinās risku dzīves laikā sastapties ar nepatīkamām
slimībām, uzturēs jūsu ķermeni labā formā, no otras puses, ja
tiek veiktas regulāras fiziskas aktivitātes, – nebūs jāskaita
katra ar ēdienu un dzērienu uzņemtā kalorija, un kaitējumu nenodarīs
nedz šokolāde, ne limonāde, ne kāds cits kārums.
