Tuvējā Ušura purva ugunsgrēka dēļ Gulbenē jūlijā gaisa kvalitāte nav pasliktinājusies. Slāpekļa dioksīda koncentrācija pat ir samazinājusies.
Tuvējā Ušura purva ugunsgrēka dēļ Gulbenē jūlijā gaisa kvalitāte nav pasliktinājusies. Slāpekļa dioksīda koncentrācija pat ir samazinājusies. Taču sēra dioksīda daudzums bijis divreiz lielāks nekā jūnijā. Rezultāti, kas iegūti ar difūzijas paraugu ierīcēm stacionārajā novērojumu punktā Gulbenes centrā, neliecina, ka pilsētā gaiss būtu piesārņots.
“Taču skaidrs, ka šī metode neļauj konstatēt pēkšņus piesārņojumu gadījumus. Ierīce stāvējusi Gulbenē vienā vietā visu mēnesi. Dabiski, ka tā nereaģēja uz dažu dienu notikumiem, kad pilsētā, iespējams, gaisa piesārņojums bija vairāk jūtams,” informē Hidrometeoroloģijas pārvaldes Vides kvalitātes novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Normunds Kadiķis.
Ziņu analīze liecina, ka jūlijā Gulbenē pārsvarā valdīja dienvidu virziena vēji. Vidējais vēja ātrums bijis 1,9 metri sekundē. Vidējā gaisa temperatūra bijusi 19,3 grādi Celsija (norma ir 16,8 grādi Celsija). Jūlijā nokrišņu daudzums bijis 31,1 milimetrs (norma – 89 milimetri).
Maz pēta piesārņojumu
Mežu ugunsgrēku izraisīto piesārņojumu un tā ietekmi uz cilvēku veselību Latvijā pēta maz. To laikraksts noskaidroja, iztaujājot ekspertus. Daudzviet Latvijā šovasar laiku pa laikam piedzīvoti mežu ugunsgrēki. Ne tikai Daukstu pagastā, kur joprojām deg Ušura purvs apmēram 400 hektāru platībā, bet arī Balvu rajona Baltinavā, kur arī deg purvs vairāku desmitu hektāru platībā uz robežas ar Krieviju. Arī Madonas rajonā dedzis Olgas purvs un bijuši vairāki nelieli mežu ugunsgrēki. Piedūmojumu no tiem visiem iedzīvotāji jutuši un jūt pat kaimiņu rajonos. Tomēr nav objektīvu datu, kāds un cik kaitīgs ir šis gaisa piesārņojums.
Pārbauda automātiski
“Latvijā tika lielajās pilsētas – Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā un Ventspilī – ir automātiskas gaisa sastāva analīžu veikšanas iekārtas. Viena šāda iekārta maksā aptuveni 25 000 latu. Lauku rajonu centros, kur ir hidrometeoroloģiskās stacijas, gaisa sastāva mērījumus veicam daudz lētāk un pa vecam, tikai reizi mēnesī ņemot gaisa paraugu,” saka Hidrometeoroloģijas pārvaldes Vides kvalitātes novērtēšanas nodaļas vadītāja Iraīda Ļuļko.
Viņa pauž, ka iespējams veikt gaisa kontroli jebkurā vietā, kur izbrauktu Latvijas Vides aģentūras pārvietojamā laboratorija. Taču to var darīt pēc Vides pārvaldes vai Sanitārās inspekcijas prasības. Pasūtījumu var izteikt arī pašvaldība. Taču nav skaidrs, kas maksātu par šādu pakalpojumu vairākus simtus latu.
Prasību nav
Vides aģentūras laboratorijas daļas vadītāja vietniece Una Fogele informē, ka šovasar nevienā gadījumā Latvijā sakarā ar mežu ugunsgrēkiem nav saņemta prasība izbraukt uz vietas un veikt gaisa piesārņojuma mērījumus. Taču formāli, ja šāds pieprasījums būtu, to varētu veikt.
“Tad ir jābūt kaut kam ārkārtējam, lai mēs brauktu strādāt uz vietas. Parasti šādi izsaukumi saistās ar vides piesārņojumu. Nezinu, vai tas attiecināms uz dabas katastrofām,” saka U.Fogele.
Viņa piebilst, ka par maz esot veikt gaisa piesārņojuma analīzes, tās ir arī jākomentē, jāpasaka, vai cilvēkam tiek nodarīts kaitējums. Vides aģentūra šādus komentārus nesniedzot. Pasūtītājam esot jebkurā gadījumā jāzina, “ko grib noskaidrot un kāpēc”.
“Mūsu darbs vairāk attiecināms uz vidi. Ja ir runa par cilvēku veselību, par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēkiem, tad tas ir Sabiedrības veselības aģentūras kompetencē,” stāsta U.Fogele.
Dabas katastrofa
Valsts sanitārās inspekcijas Gulbenes kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Lija Neilande pauž, ka gaisa piesārņojums mežu un purvu ugunsgrēku dēļ ir uzskatāms par dabas katastrofu. Šādos gadījumos normatīvie akti neparedzot reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām un veikt speciālas gaisa kvalitātes analīzes. “Tā nu iznāk, ka šādos gadījumos nav paredzēts īpaši interesēties par cilvēku veselību,” atzina L.Neilande. Viņa arī piebilda, ka pagaidām Gulbenē nav saņemtas sūdzības par gaisa piesārņojumu, ko izraisījuši mežu ugunsgrēki.
I.Ļuļko savukārt stāsta, ka rīdzinieki šovasar sūdzoties, ka galvaspilsētā jūt mežu deguma smaku. Taču Rīgā tikai četrās vietās ir automātiskās gaisa analīžu iekārtas. Līdz ar to neesot iespējams gūt objektīvu priekšstatu par lokālo gaisa piesārņojumu katrā apdzīvotajā vietā. “Bet, analizējot gaisa kvalitāti Rīgā, secināms, ka kopumā piesārņojums nepārsniedz pieļaujamos normatīvus,” saka I.Ļuļko. Viņa pauž, ka mežu degšanas izraisītais piedūmojums ir mazāk kaitīgs par apkures sezonā katlumāju un rūpnīcu izraisīto piesārņojumu. Vēl jūtamāks ir piesārņojums, kas rodas no automašīnu izplūdes gāzēm.
