Lejasciema mežniecības apgaitas 470.kvartālā ar ugunsdzēsēju, zemessargu, pagasta zemnieku, valsts a/s “Latvijas valsts meži” un Gulbenes virsmežniecības darbinieku spēkiem pirmdien izdevies lokalizēt lielāko ugunsgrēku Lejasciema mežniecībā.
Lejasciema mežniecības apgaitas 470.kvartālā ar ugunsdzēsēju, zemessargu, pagasta zemnieku, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” un Gulbenes virsmežniecības darbinieku spēkiem pirmdien pulksten 4.00 izdevies lokalizēt lielāko ugunsgrēku Lejasciema mežniecībā pēdējo piecu gadu laikā.
Ugunij 20 hektāru platībā pretim stājās 40 cilvēku. Izdegusī platība ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā.
“Domāju, ka mežs nav ļaunprātīgi dedzināts, bet ugunsgrēks izcēlies ogotāju nevērības un bezatbildības rezultātā. Pilnībā to apdzēst spēs tikai lietus, jo augsnes virskārtu sedz kūdra, kas karstā laika dēļ var uzliesmot jebkurā brīdī, tāpēc mežā cilvēki dežurēs bez pārtraukuma. Dažviet ir izdegušas koku saknes un tie gāžas,” stāsta Lejasciema mežniecības mežzinis Jānis Naglis.
No degšanas vietas līdz Lejasciema pagastam pa meža ceļu ir apmēram astoņi kilometri, bet tuvējā Mudažas upe ir izsusējusi, tāpēc ūdeni uz mežu ar mucu ved no Lejasciema. No ugunsdzēsēju mašīnām kilometra garumā pa mežu izstieptas ūdenspadeves šļūtenes.
“Sākotnēji cilvēki ar meijām slāpēja liesmas un izmantoja lāpstas. Šīsvasaras ugunsnelaimes pierāda, ko nozīmē, ka nav naudas. Gada sākumā valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pārskaita naudu ugunsaizsardzībai, bet ar to nepietiek. Arī mežniecības limits ir izlietots,” situāciju skaidro J.Naglis. Mežzinis pateicas visiem Lejasciema iedzīvotājiem, kas palīdzēja cīņā ar uguni, neprasot atlīdzību. “Uzskatu, ka tā ir valsts nolaidība, ja nevar rast līdzekļus pasākumiem, lai pasargātu mežus no uguns. Mums ir jālūdz zemniekiem palīdzēt bez samaksas. Visu nevar aizstāt tikai ar labdarību vien. Agrāk lielāku vērību veltīja mežu aizsardzībai, ceļu uzturēšanai, meliorācijai un citam, bet tagad visu darām vairāk uz papīra, nevis dzīvē. Tas pierāda, cik bezspēcīgi esam ugunsnelaimes priekšā. Ko mēs darītu, ja piedzīvotu vainaguguni?” saka J.Naglis.
