Apdrošināšanas akciju sabiedrības izvairās lauksaimniekiem maksāt par sausuma nodarītajiem postījumiem. To laikrakstam apgalvo Dārzeņu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības izvairās lauksaimniekiem maksāt par sausuma nodarītajiem postījumiem. To laikrakstam apgalvo Dārzeņu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Dārzeņu audzēšanas riska samazināšanai subsīdiju nolikums paredz apdrošināšanu pret ilgstošu sausumu un subsīdijas 60 procentu apmērā. Par katru hektāra apdrošināšanu jāmaksā 17 latu (zemniekam pašam – tikai septiņi lati). Paredzētā kompensācija – 550 latu par katru hektāru.
“Problēma ir, ka apdrošinātāji meklē jebkuru ieganstu, kā no šīs lietas izgrozīties. Viņi negrib atzīt to, ka dārzeņu audzētājiem pienākas iespējas apdrošināt savus stādījumus un saņemt kompensāciju ilgstoša sausuma gadījumā,” saka J.Bērziņš.
Tāpēc esot jānosaka vienoti kritēriji par katru lauksaimniecības kultūru, kādos gadījumos var uzskatīt, ka raža gājusi bojā, un izmaksāt apdrošināšanas kompensāciju. To Dārzeņu audzētāju asociācija šonedēļ paudusi savā vēstulē Zemkopības ministrijai.
J.Bērziņš saka, ka apdrošinātāji kompensāciju izmaksā tikai tad, ja līgumu noslēgušajam zemniekam audzētā kultūra pilnībā iznīkusi. Un pat tad mēģina izgrozīties un nemaksāt, ja vien iespējams.
“Nav jau tā, ka raža pilnīgi būtu pagalam. Taču jūlija beigās un augusta sākumā dārzeņu augšana atklātā laukā ir apstājusies. Ja tagad beidzot uznāks lietus, dārzeņi plaisās. Līdz ar to faktiski raža vismaz 50 procentu apmērā ir zudusi,” saka J.Bērziņš.
Viņš pauž, ka valstī vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar ilgstošo sausumu atsevišķām lauksaimniecības kultūrām – lopbarībai, kartupeļiem un lauka dārzeņiem.
“Ja izsludina ārkārtas stāvokli, tad varam pretendēt uz palīdzību, jo tad tā ir valdības kompetence,” saka J.Bērziņš.
Dārzeņu audzētāju asociācijā ir 160 biedru. Tas ir viens no 40 veidojumiem, kas ietilpst Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē.
