Diāna Lozko
“Es ticu, ka drosme ir lipīga!”
Marta sākumā lizumnietis Edvards Šuļja deva brīvprātīgā karavīra zvērestu. Edvardam netrūkst drosmes gan sākot savu uzņēmējdarbību, gan izvēloties kļūt par rezervistu karavīru.
Edvarda zīmolam “Poted Design” ir jau pieci gadi. Šo gadu laikā Edvards ir radījis aptuveni 30 000 skulpturālās vāzes galvu formās, bet nu pieprasījums pēc šādiem puķu podiem krītas, un Edvards plāno, ko vēl varētu radīt nākotnē. Lai arī biznesa idejām piemērotāka ir Rīga, Edvards bieži viesojas savā dzimtajā pusē Lizumā.
“Lizums ir maza un sirsnīga vieta. Vispār bērnība mazā Latvijas ciematā bija tāds īpašs laiks. Dzīvojām jau neatkarīgā valstī, pasaule pamazām vēra durvis plašāk, bet ikdiena laukos ritēja vēl ļoti mierīgi. Viss jaunais nāca ar tādu kā vieglu aizrautību. Dzīve pagāja ārā – pagalmos, pļavās, pie vietējā ezera vai stadionā. Mēs skrējām pa pagalmiem, spēlējām “ķerenes”, “klasītes”, būvējām “štābiņus” un bieži līdz tumsai nepamanījām, ka jau jābūt mājās,” savu bērnību Lizumā atminas Edvards.
Skulpturālo vāzu radīšana
Skolas gados Edvardam nebija lielas intereses par mākslas skolu. “Ar zīmuli vai otu darbojos vairāk savam priekam – mājās, skolā pulciņos vai vienkārši brīvajos brīžos. Jau no mazotnes man patika zīmēt, veidot un darboties ar rokām. Laikam tas arī bija pamats interesei par skulptūru veidošanu. Tā sajūta, ka var radīt kaut ko skaistu no nekā, man šķita ļoti īpaša,” stāsta Edvards.
Ideja par skulptūru veidošanu dažādu galvu formā Edvardam radās, braucot automašīnā no darba uz mājām.
“Lēnām to sāku realizēt – pasūtīju pirmo veidni no ārzemēm, tad sāku eksperimentēt ar materiāliem. Pirmos darbus veidoju vienkārši dzīvoklī uz grīdas. Pēc tam, kad biju ievietojis tos tirdzniecībā, sajutu, ka ir diezgan liels pieprasījums pēc šāda veida skulpturālām vāzēm, un sāku nopietnāku darbību. Ar ģimenes palīdzību, piesaistot brāli un mammu, kovida laikā iekārtojām pirmo darbnīcu Gulbenē. Divus gadus darbojāmies Gulbenē, bet vēlāk atgriezāmies Rīgā, jo šeit arī rit mana dzīve. Daudz mācījos pašmācības ceļā, kā izgatavot kvalitatīvas veidnes, kā pareizi apstrādāt un krāsot, kā arī apguvu 3D printēšanu,” stāsta Edvards, kurš savā darbnīcā pašreiz darbojas viens pats.
Iespēja mest īstu kaujas granātu
Līdztekus radošumam un sava biznesa attīstīšanai Edvards šogad iestājies rezerves karavīros. Šo lēmumu viņš bija apdomājis jau ilgāku laiku.
“Rezervistu militāro apmācību kursu jau pagājušajā gadā izgāja vairāki mani ģimenes locekļi, kā arī vairāki draugi un paziņas ir Zemessardzē. Tas mani vairāk pamudināja veikt šo izvēli,” stāsta Edvards.
Apmācību laikā Kājnieku skolā Alūksnē un poligonā “Lāčusils” viņš apguvis dažādas iemaņas. “Mācījāmies apieties ar ieroci, mācījāmies šaut. Unikāli bija tas, ka mums ļāva izmest kaujas granātu, protams, ievērojot visus drošības priekšnosacījumus. Vispirms metām neīstu granātu un tad, kad izgājām pielaides eksāmenu, mums bija iespēja mest īstu kaujas granātu. Ļoti vērtīgas bija arī medicīnas mācības, kurās tika mācīts, kā aprūpēt brūces kaujas laukā,” stāsta Edvards.
Mācību laikā topošajiem rezervistiem bija jāpavada divas naktis arī ārā ziemas apstākļos. “Ārā bija tuvu -20 grādiem. Notika arī kaujas imitācijas un bija attiecīgi jārīkojas un jāparāda visas zināšanas, kuras ieguvām triju nedēļu laikā,” atminas Edvards.
Vienaldzība nav pieļaujama
Viņš atzīst, ka izvēli par labu rezervistu mācībām veikt palīdzējusi tieši šī brīža politiskā situācijā saistībā ar kara darbību Ukrainā.
“Ņemot vērā esošo situāciju pasaulē, mums katram vajadzētu padomāt, kā mēs varam stiprināt Latvijas drošību. Ir jāsāk ar sevi. Ir jāpārvar bailes un nedrošība, jāizkāpj no komforta zonas, jāriskē. Tas attiecas gan uz biznesa uzsākšanu, gan uz visu pārējo, ieskaitot drošību un labklājību Latvijā! Es gribētu, lai arī nākamās paaudzes varētu izbaudīt mierīgu un krāsainu bērnību. Lai viņiem ir brīvība darīt to, ko viņi vēlas, un būt tādiem, kā viņi vēlas. Tieši tāpēc uzskatu, ka katra ieguldījums ir svarīgs – gan darbos, gan domās. Mēs nevaram atļauties būt vienaldzīgi vai gaidīt, ka kāds cits mūsu vietā sakārtos valsti un aizsargās mūsu mājas. Pašiem ir jāsper solis pretī pārmaiņām – sākot ar sevis pilnveidošanu, fizisko un garīgo sagatavotību, atbildību pret sabiedrību un valsti. Es ticu, ka drosme ir lipīga. Ja kāds no mums uzdrošinās, arī citi iedvesmojas. Un tikai kopā mēs varam radīt vidi, kurā valda drošība, miers un iespēja attīstīties. Latvija ir mūsu mājas, un mājas ir jāsargā. Tās nav tikai ēkas vai robežas – tā ir mūsu valoda, kultūra, tradīcijas un cilvēki, kas rada šo īpašo piederības sajūtu,” saka Edvards un mudina arī citus iesaistīties.
Nevajag baidīties, bet darīt
“Vai tas būtu Zemessardzē, rezervistu militārajās apmācībās vai vienkārši aktīvāk domājot par mūsu kopīgo nākotni – katrs solis ir nozīmīgs. Katrs cilvēks ir svarīgs. Tikai mēs paši varam nodrošināt, lai arī pēc desmitiem un simtiem gadu Latvija paliek brīva, stipra un neatkarīga. Runājot par bažām un stereotipiem, gribētu atzīmēt, ka rezervistu apmācībās ir ļoti saprotoši un cilvēcīgi instruktori, inventārs ir moderns un dzīvošanas apstākļi ir labi. Nebaidāmies – darām,” mudina Edvards.
SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
Reklāma