Gribu izteikt savas domas par svecīšu vakaru Gulbenē.
Gribu izteikt savas domas par svecīšu vakaru Gulbenē.
Ir tādi svēti vārdi – māte, tēvs, maize un kapi. Arī balts klusums ir svēts, kad dabā iestājies miers. Vai ir kāds mūsu mazajā Latvijā, kas to vēl nezina? Liekas, jā! Un skumji, ka tas ir tieši Gulbenē, pilsētā, ar kuru saistās visskaistākās atmiņas, kuras zemes klēpī atdusas tuvākie cilvēki. Un vēl skumjāk tādēļ, ka to nezina vai neapzinās tie, kam ar svētuma un Dieva vārdu ir saistīts darbs. Citādi taču nevarētu ienākt prātā doma pārlikt svecīšu vakara datumu, kas ir tik ierasts un visiem pieņemams.
Tā vien liekas, ka Gulbenes mācītājs darbu veic ieraduma vai pienākuma pēc, ja nav pamanījis īpašo saviļņojumu, ļaužu pārpilnību kapusvētkos, svecīšu vakaros, tiesa laukumiņš pie kapličas šajās piemiņas reizēs nav pārpildīts. Dieva vārdu cilvēki iet klausīties baznīcā.
Šie ir tie brīži, kad cilvēki sanāk, sabrauc, lai tiktos ar radiem, skolasbiedriem, bijušajiem kaimiņiem, kavētos atmiņās par kapsētā guldītajiem mīļajiem cilvēkiem un, ejot garām kapličai, mirkli piestātu, un ieklausītos mācītāja vārdos. Un tieši mācītājam vajadzētu saprast to īpašo dvēseļu viļņojumu šajās reizēs un radīt noskaņu, kuras dēļ ļaudis sanāk kapsētā.
Nav domāts par gados veciem cilvēkiem, kam sals un sniegs sagādātu grūtības nokļūt kapsētā. Nav domāts arī par tiem, kas dzīvo citos Latvijas novados, bet kapusvētkos un svecīšu vakaros steidzas uz Gulbeni, un tālumnieki nav vainīgi, ka padomju gados ir sūtīti darbā prom no dzimtās puses. Arī tagad mazā Gulbene nevar visus nodrošināt ar darbu naudas trūkuma dēļ. Un šie svētie mirkļi divreiz gadā ir tie, kas visus vieno un atkal pulcina dzimtajā pusē.
Ja svecīšu vakara datums šogad ir mainīts jau divas reizes, varbūt varētu pieturēties pie “svētās trīsvienības” un trešo reizi samainīt atpakaļ uz visiem zināmo laiku.
Ja mācītājs ir Dieva vietnieks zemes virsū, tad viņš ir sūtīts kalpot cilvēkiem, ne savām vēlmēm un iegribām.
Ziemā uz kapsētu iederētos aizstaigāt klusi. Rīkojot šai laikā svecīšu vakaru, nozīmētu miera un svētuma zaimošanu.
