Ilgstošais sausums rada bažas to privāto māju iedzīvotājiem, kas ūdeni smeļ no akas, jo tanīs ūdens kļūst aizvien mazāk.
Ilgstošais sausums rada bažas to privāto māju iedzīvotājiem, kas ūdeni smeļ no akas, jo tanīs ūdens kļūst aizvien mazāk. Dienā iespējams labākajā gadījumā iesmelt spaini vai tikai pusspaini ūdens. Ar to nepietiek ēdiena gatavošanai, par citu pat nedomājot. Izžūst arī upītes un dīķi. Nokalst augļu koki un krūmi.
“Mums ir dziļa aka – 11 kubuli, bet dienā iesmeļu tikai divus spaiņus ūdens, ko izmantoju ēdiena gatavošanai. Veļu nododu mazgāšanai veļas mazgātavā, tāpēc ūdeni tērēt nevajag. Dārzu jau sen vairs nelaistu. Viss tāpat ir nokaltis,” stāsta gulbeniete Marija Gaspažiņa.
Par ūdens nepietiekamību nobažījušies arī Gulbenes tā dēvētā “aizkapu” rajona iedzīvotāji. Daudziem sauso aku īpašniekiem ūdeni piegādā viņu radinieki, kas dzīvo labiekārtotā dzīvoklī ar centralizēto ūdens padevi. “Ja līdz salam tā arī nesagaidīsim lietu, ir pamats bažām, ka arī ziemā akās nebūs ūdens. Arī pie kaimiņa ūdeni lūgt neiesi, zinot, ka arī viņam akā pa nakti ūdens ienāk tik vien kā daži spaiņi. Pēdējos piesmeļot, tas ir duļķains ar smilšu un grants piejaukumu,” stāsta kāda Naglenes ielas iedzīvotāja.
Nobažījušies arī augļu dārzu saimnieki, jo augļu kokiem sāk birt lapas nevis tāpēc, ka ir rudens, bet no sausuma. Dažviet zaros karājas āboli, bumbieri un plūmes, bet lapu gandrīz nav vai arī tās ir novītušas. Ja rudenī nebūs pietiekami daudz nokrišņu, augļu koki un ogu krūmi nesaņems vajadzīgo mitrumu, bet ziemā tas var veicināt sakņu izsalšanu.
Speciālisti skaidro, ka sausums ietekmē tikai gruntsūdeņus, tas ir, virsējos pirmā slāņa ūdeņus, bet dziļākos pazemes slāņus tas neskar, tāpēc laukos bezlietus periods nerada problēmas tiem, kam ir dziļurbums. Izrādās, ka šogad augusts ir vissausākais kopš 1881. gada, kad Latvijā sāka veikt meteoroloģiskos novērojumus. Sinoptiķi prognozē, ka arī septembrī būšot maz nokrišņu.
