Problēmas dažās tirdzniecības vietās radījusi sīknauda un lielās banknotes
Gulbenē tāpat kā citur tirgotāji novērojuši, ka ir pircēji, kas par nelielu pirkumu vēlas norēķināties ar lielas vērtības eiro banknoti. Tas, īpaši mazajos veikalos, rada problēmas. Atsevišķiem tirgotājiem ir problēmas arī ar sīknaudu, īpaši 1 un 2 centu monētām.
Atliek vien rēķināt
Veikala “Aiva” īpašniece Antra Uiska stāsta, ka ar sīknaudu, kā tas ir citviet, viņai problēmu neesot. Problēma drīzāk varot rasties tad, kad bankomāts izdod tikai lielās eiro banknotes, piemēram, 50 eiro banknotes un cilvēki ar tām nāk uz veikalu. “Ja pāris cilvēku atnāk uz veikalu ar 50 eiro banknoti un nopērk mazas vērtības pirkumu, tad rodas problēmas izdot atlikumu. Cilvēkus lūdzam doties naudu samainīt uz banku, bet viņi to nevēlas darīt, kaut gan es uzskatu, ka veikalam nav jāmaina nauda. Nebijām paredzējuši, ka cilvēki nāks ar tik lielām banknotēm uz veikalu. Piemēram, vienā dienā bija divi pircēji un katram 50 eiro banknote. Pagaidām nekas, bet pēc kādām dienām var rasties problēmas. Piemēram, ja atnāk desmit pircēji un katram ir 50 eiro banknote, tad veikalā eiro krājumi būs beigušies,” stāsta A.Uiska.
Savukārt uzņēmēja Vija Vasiļjeva, kurai pieder ēdināšanas uzņēmums, atzīst, ka ir problēmas izdot sīknaudu, īpaši 1, 2 un 5 centu monētas, savukārt 1 un 2 eiro monētas ienākot un to ir pietiekami. “Ir pircēji, kuri par pirkumu maksā sīknaudā – santīmos. Cits dod latus, santīmus un, ja pietrūkst, tad vēl arī eiro. Ir grūti, tad atliek vien rēķināt, bet mēs cīnāmies. Daļa maksā ar bankas karti, sakot, lai mums vieglāk un lai rinda neaizkavējas. Tas patiešām ir vieglāk un ērtāk. Ar lielas vērtības banknotēm pagaidām gan nav norēķinājušies, bet to gan pircēji stāsta, ka bankomāti nedod, piemēram, 5 eiro banknotes,” stāsta V.Vasiļjeva.
“Swedbank” informē, ka līdz 14.janvārim ir plānots, ka visi “Swedbank” bankomāti izdos arī 5 eiro banknotes. Bankomātu pielāgošana nepieciešama, jo nestandarta izmēru dēļ 5 eiro banknotes varēja radīt risku, ka bankomāta darbība apstājas banknošu sasprūduma dēļ.
Pāreju veikuši visveiksmīgāk
“Maxima” komunikāciju vadītājs Jānis Beseris stāsta, ka, lai arī kasieriem vēl jāpierod pie jaunās sistēmas un apkalpošana sākotnēji var būt lēnāka, nekā līdz šim ierasts, tomēr kopumā kasieri, pieņemot gan latus, gan eiro, tiek galā labi. “Vidzemes reģiona, tostarp Gulbenes veikali „Maxima” pāreju uz jauno valūtu veikuši visveiksmīgāk,” norāda J.Beseris un piebilst, ka pirmajās janvāra dienās pircēji lielākoties norēķinājās latos, taču pašlaik pamazām maksājumi notiek vienlīdzīgi gan ar eiro, gan ar latiem. “Prognozējam, ka līdz nedēļas beigām aizvien lielāks pircēju skaits norēķināsies tikai ar eiro. Eiro veikaliem piegādājam regulāri, ņemot vērā katra veikala pieprasījumu un pasūtīto naudas daudzumu, tādēļ līdz šim neviens „Maxima” veikals nav saskāries ar eiro monētu trūkumu,” saka J.Beseris.
Ziedu salona “Orhideja” īpašniece Agrita Brūniņa stāsta, ka jau laikus nodrošinājās ar eiro komplektiem, līdz ar to izdot pircējiem atlikumā sīknaudu neesot problēmu. Pircēji janvāra sākumā iepērkoties, galvenokārt tērējot latus, kā arī izmantojot bankas maksājumu kartes.
Savukārt ziedu veikala “Hortenzija” pārstāve Anita Strazdiņa novērojusi, ka jau pirmajās janvāra dienās īpaši pensionāri par pirkumu norēķinājās eiro. Viņa saka, ka pagaidām problēmu ar sīknaudu neesot, kaut gan pieļauj iespēju, ka varētu būt tā, ka pietrūkst tieši mazās vienības – 1 un 2 centu monētas.
