Gulbenes rajona iedzīvotāji, kā arī iebraucēji turpmāk bez grūtībām atradīs ceļu uz kultūras vēstures pieminekļiem, jo ir izvietotas Latvijas – Vācijas kopuzņēmuma SIA “Biznesa partneri” izgatavotās brūnas informācijas norādes uz tiem.
Gulbenes rajona iedzīvotāji, kā arī iebraucēji turpmāk bez grūtībām atradīs ceļu uz kultūras vēstures pieminekļiem – pilskalniem, pilīm, muižām, svētavotiem, parkiem, dabas un citiem objektiem, – jo ir izvietotas Latvijas – Vācijas kopuzņēmuma SIA “Biznesa partneri” pēc vienota standarta izgatavotās brūnas informācijas norādes uz tiem.
“Šogad īstenojām projekta “Informācijas zīmju sistēmas izveide Gulbenes rajonā” otro kārtu, piesaistot līdzekļus no ceļu fonda – 4000 latu. Veicot cenu aptauju, par minēto summu izgatavotas norādes uz 26 dažādiem objektiem,” stāsta rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas galvenā speciāliste – plānotāja Marta Mikolaja.
Jaunās norādes izgatavotas atbilstoši noteiktam standartam, kas nosaka zīmes krāsu, piktogrammu, izmēru, bultu izvietojumu un citu, izņemot norādes uz dabas liegumiem, kur to apzīmējumam izmantota ozollapa. Šo apzīmējumu noteicis Ministru kabinets. Rajonā norādes, kur izmantota ozollapa, ir divas – uz Pededzes ozolu audzi un Pededzes lejteci.
“Zīmēm izvēlējāmies laminēto saplāksni, kas ir nedaudz lētāks nekā metāls,” skaidro M.Mikolaja.
2003.gadā dažādu objektu atrašanās vietu norādīs vēl 17 šādas informācijas zīmes. Starp tām būs arī velo – kājnieku maršrutu apzīmējumi. Šobrīd top jauns standarts to izveidē. M.Mikolaja pauž cerību, ka pašvaldības būs atsaucīgas. Minētajam mērķim plānots izlietot divus tūkstošus latu. Arī vietējās pašvaldības lūgs, lai izvieto nelielas norādes uz tiem ceļiem, kas ir to pārziņā.
“Te nav būtisks standarts vai zīme no dārga materiāla. Tā var būt vienkārša koka plāksnīte ar norādi uz avotu, pili, liegumu vai citu,” saka M.Mikolaja. Gulbenes Tūrisma un informācijas centra vadītājs Dailis Kadils ierosina šo norāžu izveidē iesaistīt skolēnus, finansējumu tam paredzot pagasta budžetā.
D.Kadils stāsta, ka, ņemot vērā aizvien pieaugošo ārzemnieku skaitu, kas Latviju vēlas apceļot ar divriteni, rajonā paredzēts izvietot valsts standartam atbilstošas norādes uz velo – kājnieku maršrutiem.
“Nolēmām šos maršrutus dalīt. Vieni būs tie, kas vairāk ved pa asfaltētiem pirmās un otrās kategorijas valsts ceļiem. Uz tiem norādīs standartzīmes. Ir vēl trīs jau marķēti maršruti, kas ir ekstrēmi. Tie ved gar Tirzas un Gaujas krastiem, bet velosipēdistiem ir jāšķērso upju gravas un jāpārvar vēl cita veida šķēršļi,” skaidro D.Kadils.
