Kā atkal nāk jauns pavasaris, tā uz ceļiem atklājas ļoti nepatīkams skats – vietās, kur asfalta seguma virskārtas uzlabošanā nav nekas darīts jau vairākus gadus, rodas bedre pie bedres, turklāt vietām situācija ir pavisam bēdīga, jo ceļi, varētu teikt, ir pilnībā sabrukuši.
Bet cietēji, protams, ir autovadītāji, kas, cenšoties kādā lielākā bedrē nenolauzt riteni vai nenodarīt automašīnai kādu citu skādi, mēģina izmanevrēt starp bedrēm. Un ko gan dod aizlāpīšana, ja pēc laika turpat līdzās jau ir izveidojusies atkal jauna bedre? Ak, jā, protams, labāk tā nekā pavisam nekā, jo par visu ceļu remontu varam nesapņot – tam gluži vienkārši nepietiek naudas. Paši autoceļu nozares speciālisti gan atzīst, ka, laikus neveicot kapitālo remontu un ceļa seguma atjaunošanu, bedru skaits pavasaros kļūst lielāks un arvien vairāk traucē pilnvērtīgu satiksmi, bet ceļi vienkārši sabrūk. Izrādās, lai uzturētu Latvijas asfaltētos autoceļus labā stāvoklī, ikgadējai segumu atjaunošanai būtu jāpakļauj 920 kilometri ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē 190 kilometri ceļu seguma. Taču pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants seguma – 1,663 miljardus latu. Neapšaubāmi, katru gadu no valsts pamatbudžeta autoceļiem tiek piešķirti līdzekļi, tiek mēģināts piesaistīt arī naudu no Eiropas Savienības fondiem, bet tās ir krietni par maz. Neatbildēts paliek tikai viens jautājums – kam tad autovadītājiem par saviem auto ir jāmaksā tik bargi nodokļi, ja netiek nodrošināta iespēja braukt pa normālas kvalitātes ceļiem?
