Šī ziema neskopojas ar sniegu, tāpēc sals pat tā īsti nav spējis sasaldēt augsni. “Augļu dārzos, īpaši tur, kur starprindās zālājs ir biezāks un garāks, zeme nav sasalusi, tāpēc šobrīd augļu kokiem saknes ir siltumā, bet stumbrs un vainags ir aukstumā,” norāda agronoms Imants Kārkliņš. Speciālistam ir vairāki ieteikumi, kas jau šobrīd darāms augļu dārzā.
Agronoms atgādina augļkopības speciālista Jāņa Kārkliņa paustos atzinumus, ka siltās, atkušņiem bagātās ziemās, kad augsni klāj biezs sniegs, augļu kokiem ziemas beigās bieži vien nosalst stumbra apakšējā daļa. Sevišķi postoši šāda veida bojājumi izpaužas tad, ja sniegs uzkritis uz nesasalušas augsnes. Visvairāk cieš jaunie augļu koki galvenokārt kokaudzētavās un pirmajos gados pēc iestādīšanas dārzā, it sevišķi, ja ūdens trūkuma dēļ vasu augšana agri izbeigusies un paātrināti iestājies miera laiks. Kauleņkoki cieš vairāk nekā sēkleņkoki. I.Kārkliņš uzskata, ka šī pagaidām nav īpaši atkušņiem bagāta ziema, tāpēc nav tik liels risks, ka varētu būt nodarīti kaitējumi.
Kaitē grauzēji
Pārbaudot augļu dārzus, I.Kārkliņš pārliecinājies, ka zem sniega segas augsnes virskārtā, dodoties barības meklējumos, ejas izveidojuši peļveidīgie grauzēji. “Izsīkstot sēkliņām, par barības avotu šiem grauzējiem kļūst dārzā iestādīto jauno kociņu miza. Tā parasti tiek apgrauzta rinķveidā ap kociņa apakšējo daļu. Lai pārbaudītu, vai augsnes virspusē zem sniega ir peļu alas, ar sniega lāpstu vairākās vietās izlases veidā jāatrok sniegs,” iesaka agronoms. Uzreiz pēc sniega nokušanas jāapskata stumbru lejasdaļa. I.Kārkliņš stāsta, ka reizēm peles apgrauž arī ābeļu apakšējos zarus, kas ir bijuši sniegā. Tāpēc mazdārziņos rudenī ieteicams kociņu lejasdaļu aptīt ar sietu 20 līdz 30 centimetru augstumā. Vēl labāk ir rudenī salikt ēsmas. Biezo sniega sanesumu dēļ arī zaķiem un stirnām šoziem ir viegli iekļūt dārzā.
Jākaļķo jau februārī
Biezais sniegs liecina, ka uz augsnes ir uzkrājušās lielas ūdens masas, tāpēc ir jāpārlūko meliorācijas kolektoru izvadi, kā arī notekūdeņu akas, vai tās nav aizsērējušas, jo ilgstošas ūdens peļķes augļu dārzā negatīvi ietekmē augļu koku potcelmus, kā arī veicina sakņu kakla puvi. “Ilgāku laiku uz augļu koku zariem Austrumlatvijā bija ledus kārtiņa, kas ieskāva zarus no vienas puses, “apsedzot” zaru virsmu 50 procentu apmērā, tāpēc ar nepacietību tika gaidīts atkusnis, jo apledojuma vietās tiek bremzēta mizas elpošana. Šobrīd uz augļu kokiem apledojuma nav, tomēr teikt, ka augļu koku kaitēkļu ziemojošās stadijas līdz ar apledojumu pagājušas, ir pāragri. Kaitēkļi – ābeļu zaļās laputis, ābeļu lapu blusiņas, augļu koku sarkanās tīklērces un citi, lai nodrošinātu izdzīvošanu arī ārkārtējos apstākļos, ziemošanas stadijā izvietojas augļzariņu rievās galvenokārt to apakšējā daļā, mizu spraugās un citās slēptuvēs,” skaidro I.Kārkliņš.
Jau pagājušajā ziemā augļu dārzos uz ābeļu stumbriem veģetācijas periodā atklājās saules un sala radītie mizas bojājumi. Kokiem plankumveidīgi saules pusē atdalījās miza, radot lielākas un mazākas brūces kokiem. “Lai tas nenotiktu, dārzos, kur ir mazāks augļu koku skaits, siltajās februāra dienās jāveic kaļķošana, kas bija jāizdara jau rudens nogalē. Augļu kokus nekaļķojot, mēs varam zaudēt vērtīgas šķirnes, kā arī saīsināt koku mūžu,” brīdina agronoms.
Iznīcināmi infekciju perēkļi
Aplūkojot augļu kokus ziemā, vietās, kur to veģetācijas periodā nav veikti pietiekami slimības ierobežojoši pasākumi, redzams, ka tiem nav nobirušas visas lapas, piemēram, atsevišķām šķirnēm ‘Doč melbi’ un citām lapas turas pie zariem. Var ieraudzīt inficētos mazos augļaizmetņus. Inficētas ir arī jaunās vasas, kas ir infekciju nesēji ābeļu un bumbieru lapu brūnplankumainībai. Siltās ziemās tās veicina ābeļu un bumbieru kraupi, augļu koku stumbru un zaru iedegas un citas slimības. “Mazdārziņos ar nelielu skaitu mazo ābelīšu jāsavāc inficētie augļaizmetņi, inficētās nenobirušās lapas, augļu parastās puves bojātie augļi – mūmijas un tie jāiznīcina,” atgādina I.Kārkliņš.
Jāveido koka vainags
I.Kārkliņš atgādina, ka potzaru griešanai piemērotākais laiks ir novembris un decembris, kad jaunie dzinumi – vasas – ir nobrieduši un tos nav skāris liels sals. Izņēmuma gadījumā potzarus var griezt arī februārī, ja ziema ir silta. Atsevišķi dārzu mīļotāji to dara pavasarī pirms pumpuru briešanas un potē ar noteikumu, ka uznākušais sals naktī nepārsniedz mīnus 10 grādus. ”Katrs dārznieks, vērojot savu dārzu un novērtējot augļu koku veselību, izvēlas, no kurām šķirnēm ņemt potzarus. Vispareizāk būtu potzarus pirkt kokaudzētavās, kur ir potzaru ciltsdārzi un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori,” iesaka agronoms.
Marta otrajā un trešajā dekādē jāveido augļu koku vainagi. Izņēmuma gadījumos to veidošana pieļaujama līdz pumpuru briešanas laikam. “Zaru griešanu rudenī diktē nepieciešamība izņemt ražas nolauztos, kā arī kauleņkoku pelēkās puves, augļu parastās puves, lapu koku jeb parastā vēža un citu slimību bojātos zarus. Rudenī neiesaku izņemt augļu koku resnākos zarus, jo tad veidojas pārlieku liela brūce, tāpēc koks var ciest no sala. Arī pāragra zaru izgriešana ziemā, īpaši jaunkokiem, kas ir 1 līdz 3 gadus veci, var izraisīt to daļēju apsalšanu,” skaidro I.Kārkliņš. Speciālists norāda, ka arī veģetācijas periodā rodas vajadzība veikt vainaga korekcijas, jo augļu kokam var būt ļoti daudz jauno dzinumu, kas rada sablīvētu vainagu un ietekmē ražas kvalitāti. Arī siltās ziemas, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, kā arī gaiss ir mitrs, augļu koku infekcijas izplatās īpaši strauji.
Agronoma ieteikumi:
Augļu koku apdobēs sniegu sablietēt vai atrakt. Atklājot grauzēju alas zem sniega, nekavējoties jauno koku apdobēs sniegs jāsablietē. Konstatējot apgrauzumus, tie jāapstrādā ar brūču ziedi.
Augļu koku kaļķošanai uz 10 litriem ūdens pievieno 1 līdz 2 kilogramus nedzēstu kaļķu, 200 līdz 300 gramus vara vitriola un nedaudz līmvielu, piemēram, piena sūkalas.
Pēc sniega nokušanas agrā pavasarī jāveic arī ābeļu un bumbieru stumbru un vainagu smidzināšana bezlapu stadijā ar “Bordo” maisījumu, “Čempionu 50 p.s.”, dzelzs vitriolu k.v., vara vitriolu k.v.
Sala radīto bojājumu rezultātā nereti kauleņkoku stumbros un zaros konstatē piepju sēnes, kas noārda koksni. Pamanot šos augļķermeņus, bojātais koks ir jānozāģē un jāsadedzina, lai neinficētu pārējos augļu kokus.
Augļu dārzs arī ziemā regulāri jāpārbauda.
Pavasarī, kad augsne ir atkususi, tai jāpaņem paraugi, lai laboratoriski noteiktu augsnes skābumu, tās nodrošinājumu ar fosforu un kāliju, kā arī sagatavotu pareizu augsnes mēslošanas plānu.
