Laikam jau nemaz nepārsteidz jaunākie partiju reitingi, kas rāda, kā arvien zemāk “krīt” varas partija “Vienotība”. Diezin vai uz ko vairāk varēja cerēt galvenokārt pēc skandāliem ar Zaķa iespējamiem balsu pirkšanas mēģinājumiem vai Āboltiņas negodīgo cīņu par deputāta mandātu. Vispār par “Vienotību” man ir skumjas pārdomas, un esmu gandrīz droši pārliecināta, ka partija pati lēnām rok sev kapu, lai nākamajās vēlēšanās būtu jau aprakta. Kāpēc tas vispār mani uztrauc? Tāpēc, ka pati par šo partiju atdevu balsi, cerot – nē, ne jau uz godīgāku politiku, par kaut ko tik cēlu ilūzijas sen vairs neloloju, – bet vismaz uz gudrāku un atbildīgāku gan. Protams, ne jau visi politiķi “Vienotībā” metami pār vienu kārti, bet partijas līderes cinisms man absolūti asociējas ar Kalvīti no Tautas partijas. Acīmredzot lipīga tā saslimšana ar varu, un zināms arī, ar ko tas Tautas partijai beidzās. Āboltiņai kā pieredzējušai politiķei būtu jāsaprot, ka mūžīgi taču viņai neizdosies kā kaķim nokrist uz visām četrām, bet acīmredzot viņa vadās pēc devīzes – dzīvo tagad un uzreiz! Pēc tāda principa gan vadās arī citi Saeimas deputāti, kam patīk, piemēram, braukt vai ārdīties dzērumā. Atbildība pēc izdarītā – varbūt izstājas no partijas, it kā pauž nožēlu. Kur nu kāds noliks mandātu! Vispār diezgan skumji raudzīties uz šo parlamentu. Nezinu, par ko koalīcija varētu justies tik gandarīta saistībā ar jauno šāgada budžetu, kas tika veidots, uzsverot rūpes par tautas labklājību! Sekas minimālās algas pacelšanai jau savā novadā redzam – atlaišanas.
