Pagājušajā nedēļā slidenie ceļi kļuvuši par iemeslu vairākām traģiskām avārijām Latvijā. Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļa klātnes, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma turpmāk tiks veikta preventīva galveno ceļu kaisīšana.
Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs
Autoceļu uzturēšana tiešām prasa milzīgus līdzekļus. Kā viens no autoceļu uzturētāju pārstāvjiem minēja – skarbi, ka mēs neesam tik turīga valsts, lai varētu uzturēt ceļus ideālā stāvoklī. Tas, ka tagad ir nolemts preventīvi kaisīt galvenos ceļus, manuprāt, patiesībā ir arī jādara. Tiesa, es gan neatceros savā autovadītāja stāžā tādas ziemas, kad ir tik krasi mainījušies laika apstākļi, kā tas ir noticis pēdējo divu nedēļu laikā, kad veidojas melnais ledus. Galvenie ceļi tiešām laikam ir jākaisa preventīvi, jo atbildīgie dienesti acīmredzot nespēj reaģēt tik ātri, cik ātri parādās apledojums. Ja runājam par mūsu pagastu, valsts ceļi, piemēram, Rēzeknes ceļš, manuprāt, tiek uzturēts ļoti labi, viens no mūsu noslogotākajiem pagasta valsts ceļiem Gulbene-Stāķi – arī es neteiktu, ka būtu slikti uzturēts. Savukārt pašvaldības ceļi Stradu pagastā nekad nav kaisīti ar pretslīdes materiāliem. Mēs nekad to neesam pasūtījuši, un pašiem mums tādas tehnikas nav, lai to darītu. Autovadītājiem jārēķinās, ka ir jābūt labām ziemas riepām, lai brauktu pa pagasta grants ceļiem, kas vienmēr ir ar ledus kārtu. Protams, sniega tīrīšanu gan mēs esam vienmēr nodrošinājuši. Ja būtu vairāk līdzekļu, lietderīgi būtu kaisīt arī mazos ceļus.
Laimonis Aumeisters, VAS “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs
Preventīvā kaisīšana ir nozīmīgs pasākums. Pats braucu piektdien vakarā mājās no Rīgas, un tad jau tika veikta preventīvā kaisīšana uz A1 un A klases ceļiem, kaut gan gaisa temperatūra bija apmēram plus 3, plus 4 grādi. Cēsu novadā kaisītājs jau bija uz ceļa, strādāja Smiltenes ceļinieki, arī pie mums, Gulbenes novadā, kaisītājs strādāja. Preventīvā kaisīšana aizkavē apledojuma veidošanos. Protams, pastāv iespēja, ka gaisa temperatūra nepazeminās un tas darbs it kā ir veikts tikai preventīvi, bet nozīme, protams, ir. Taču vai visiem ceļiem tā vajadzētu darīt? Manuprāt, tas tomēr pamatā attiecas uz augstākas uzturēšanas klases ceļiem – A un A1 uzturēšanas klases ceļiem (ceļiem, kur kustības intensitāte ir lielāka par 1000 automašīnām diennaktī). Ja ceļš ir slidens un tas ir nokaisīts ar sāli, aktīvāk sāls iedarbojas tajos ceļa posmos, kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Daudz grūtāk ir uzturēt ceļa posmu, kuram ir pietiekami augsta uzturēšanas klase, bet satiksmes intensitāte nav liela. Protams, mainīgos laika apstākļos ceļu ideālā stāvoklī uzturēt ir ļoti grūti. Pastāvīgi jāseko līdzi, kas notiek. Var izbraukt pa ceļu ar mašīnu un tajā brīdī viss ir kārtībā, bet jau pēc stundas, ja mainās gaisa temperatūra, ceļa stāvoklis būs jau pavisam citādāks. Ja runā par izmaksām, nav svarīgi, vai kaisīšana notiek pirms apledojuma iestāšanās vai tajā brīdī, kad tas ir tiešām nepieciešams, – izmaksas ir vienādas, viss ir atkarīgs no patērētā materiāla daudzuma, kas tiek izlietots konkrētā ceļa posmā. Protams, arī autovadītājiem ir jādomā līdzi. Lielākā daļa taču klausās radio ziņas braucot, un automašīnas taču ir arī aprīkotas ar āra temperatūras devēju, kas parāda, kāda ir gaisa temperatūra. Lēmumu par ceļu kaisīšanas vai sniega tīrīšanas uzsākšanu pieņem autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs – VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”.
Mārcis Rudzītis, autovadītājs
Runājot par ziemas mēnešiem, manuprāt, cilvēkiem ir jāapzinās mūsu slideno ceļu bīstamība, jānovērtē situācija. Pats arī novēroju to, ka, sākoties slidenajam laikam, uz ceļiem nekas netika darīts, taupījām naudu un cilvēki turpināja mirt. Tā ir tāda pati nāve kā pārējās, vairs nav cilvēka, bet attieksme pret to, manuprāt, ir interesanta. Pēc nedēļas, kad cilvēki bija gājuši bojā, parādījās sāls kaisītāji uz ceļiem. Tiem, kas ir atbildīgi par mūsu valsts ceļu stāvokli, ir vairāk jādara un mazāk jārunā. Ja runājam par ceļiem kopumā, manuprāt, Latvijā galvenie autoceļi ir diezgan kritiskā stāvoklī, nerunājot par mazākas nozīmes autoceļiem. To ir grūti saprast un pieņemt, jo ar to jāsaskaras ik dienu. Viskrasāk to var izjust, ja esi izbaudījis citu zemju autoceļu kvalitāti un drošību, iebraucot mājās Latvijā, saproti, ka te netiek domāts par mums, šoferiem, bet paiet nedēļa, divas un pielāgojies – viss kārtībā. Maksājam ceļu nodokli, bet situācija no gada uz gadu ir līdzīga. Ir, protams, arī labi autoceļi Latvijā, bet cik daudz? Cik gari posmi? Bieži saskaros ar ļoti sliktu ceļa segumu, braucot uz darbu posmā Lizums-Tirza. Vai tiešām 10 gadu laikā nav bijusi iespēja ko mainīt? Sakārtot šo posmu un nomainīt segumu. Es pat nezinu, kur vērsties, kam prasīt palīdzību, lai tiktu uzklausītas cilvēku vēlmes. Latvijā autoavārijās aiziet bojā ļoti daudz cilvēku, bet tas liekas normāli? Citām nelaimēm un nāvēm pievēršam pastiprinātu uzmanību, bet uz ceļa bojā gājušajiem? Protams, pašiem šoferiem ir jābūt piesardzīgākiem un jāizvēlas droša braukšanas maniere, bet bieži jau pats bojā gājušais šoferis un viņa ģimene nemaz nav vainīgi. Ir jāmaina situācija, ir jādomā par ceļu sakārtošanu un autobraucēju drošību. Kāpēc kaimiņiem šī situācija ir nedaudz pozitīvāka un ceļu kvalitāte labāka? Protams, liela nozīme ir šiem ceļu sakārtošanas darbiem un to nopietnībai, jo bieži tiek veidoti jauni ceļa segumi, kuru ilgtspēja ir ļoti īsa, bet kāpēc? Diennakts tumšajā laikā uz autoceļiem ir grūti orientēties, protams, ne visiem, bet bieži drošākā norāde ir baltā viduslīnija.
